Daudzi politologi savos komentāros allaž atgādina, ka pašreiz Latvijas sabiedrība ir tranzīta vai pārejas stāvoklī.
Daudzi politologi savos komentāros allaž atgādina, ka pašreiz Latvijas sabiedrība ir tranzīta vai pārejas stāvoklī. Pēc ilgās atrašanās totalitārā sistēmā neesam pietiekami izpratuši demokrātiskās sabiedrības priekšrocības, šo izpratni gūst, ar laiku iepazīstot partijas un to līderus. Tādēļ pirms vēlēšanām top jaunas partijas, dalās esošās, deputāti un partiju biedri iet uz citām partijām. Tas ir likumsakarīgi un raksturīgi jaunām demokrātiskām sabiedrībām, veidojot savu sistēmu. 5. un 6. Saeimā praktiski opozīcijas nebija un valdošie valdīja pēc «mūsu pareizās uztveres» un visu citu nepareizās uztveres par pasaulē un valstī notiekošo.
Šo pašu piegājienu ar «valsts glābšanas plānu» 7. Saeimā atkārtoja Tautas partijas līdera A.Šķēles vadītā valdība, bet, saņemot opozīcijas un sabiedrības protestus, bija spiesta savu rīcību mainīt un vēlāk demisionēt.
Vēlētājiem būtu jāatceras, ka nekad nebūs tā – nāks mesija un izveidos partijas, kurās būs tikai atlruisti. Sabiedrībā pašā, tās garīgajā potenciālā ir spēks prasīt no politiķiem un partijām ievērot programmas un deklarācijas. Pašreizējā dīvainība: partijām aptaujās – pozitīvs vērtējums, to līderiem – negatīvs. Ja tas ilgstoši nemainās, tad kaut kas nav kārtībā ar šo līderu izpratni par demokrātiju. Ceļš uz 8. Saeimu top arvien bedraināks, daudzi tajās kritīs un ilgi ārstēsies, sapni par 8. Saeimu pagalvī liekot.
Gan jau, 9. Saeimu vēlot, nebūs jāsaskaras ar mesiju gaidīšanu un radīšanu. Sabiedrība ticēs savam spēkam, kas kļūs arvien stiprāks, izturīgāks un saprātīgāks.
