Brīnums ir noticis, un piektdien, par spīti visiem šķēršļiem, sociāldemokrātu lolotais prāmis «Baltic Kristina» devās savā pirmajā reisā uz Frīhamnenas ostu Stokholmas centrā.
Brīnums ir noticis, un piektdien, par spīti visiem šķēršļiem, sociāldemokrātu lolotais prāmis «Baltic Kristina» devās savā pirmajā reisā uz Frīhamnenas ostu Stokholmas centrā. Prāmis ir paredzēts 512 pasažieru pārvadāšanai un ir aprīkots ar 195 dažāda līmeņa kajītēm, kā arī 80 sēdvietām speciālā salonā. Prāmis kursēs trīs reizes nedēļā. Šis nu jau būs kārtējais mēģinājums nodibināt regulāru satiksmi maršrutā Rīga – Stokholma, jo līdz šim visi beigušies neveiksmīgi galvenokārt tādēļ, ka iepriekšējie prāmji tika īrēti, kas finansiāli nav izdevīgi. Šoreiz gan Rīgas Dome prāmja iegādei ņēma kredītu un uzticēja tā apkalpošanu operatoram a/s «Rīgas jūras līnija» («RJL»), kas sola sākt strādāt ar peļņu jau pēc diviem gadiem. Taču savā pirmajā pārbaudījumā a/s «RJL» izturējās visai nepārliecinoši un tikai pēc papildu konsultācijām ar juristiem spēja argumentēt, kādēļ atbilstoši Latvijas likumdošanai prāmim, ar kuru tiek pārvadāti pasažieri, jāpiemēro ievedmuitas atlaide 100% apmērā. Ievedmuitu viena miljona dolāru apmērā par «Baltic Kristina» pieprasīja nomaksāt Valsts ieņēmumu dienesta Muitas galvenās pārvaldes priekšnieks Kalvis Vītoliņš. Tā ka atliek vien gaidīt, cik veiksmīgi Latvijā spēs darboties kārtējā rēdereja, kurai šoreiz ir dotas visas priekšrocības, lai satiksme ar Stokholmu neizbeigtos pēc pirmajiem pārdesmit reisiem.
Ceturtdien Saeima tomēr pieņēma saprātīgu lēmumu nepaaugstināt akcīzes nodokli dīzeļdegvielai līdz iestāšanās brīdim ES. Nolemts arī, ka finansējums Valsts autoceļu fondam (VAF) no naftas produktu akcīzes nodokļa saglabāsies 60% apmērā. Ar šo lēmumu atcelti iepriekšējās valdības grozījumi likumā «Par akcīzes nodokli naftas produktiem», kas paredzēja paaugstināt akcīzes nodokli dīzeļdegvielai no 100 līdz 130 latiem par 1000 litriem un VAF ieskaitāmo akcīzes nodokļa daļu palielināt no 60 līdz 85%. Atceļot šos noteikumus vismaz uz laiku, nesadārdzināsies dīzeļdegviela un tiks saglabāta konkurētspēja Baltijas tirgū, jo kā Lietuva, tā Igaunija ir izvēlējušās nepaaugstināt akcīzes nodokli degvielai līdz pat iestāšanās brīdim ES, kad tas būs jādara piespiedu kārtā.
Turpinās valsts augstāko ierēdņu atstādināšanas kampaņa. Par kārtējo upuri šoreiz kritis Valsts nekustamā īpašuma aģentūras (VNĪA) ģenerāldirektors Kalvis Bricis, pret kuru ierosināta disciplinārlieta sakarā ar valsts līdzekļu izšķērdēšanu Iekšlietu ministrijas administratīvās ēkas būvniecības projekta realizācijā. K.Bricim tiek pārmests, ka konkursā uzvarējusī firma «Skonto būve» kā arhitektus piesaistījusi biroju «Sarma un Norde», kura īpašniekiem Jānim Nordem un Visvaldim Sarmam pieder arī SIA «Halle», kas VNĪA palīdzēja organizēt konkursu. Attiecīgi tas tiek klasificēts kā pārkāpums, jo likums par valsts iepirkumu nepieļauj piedalīties konkursā personām, kuras piedalījušās tā organizēšanā. Savukārt pats K.Bricis paudis viedokli, ka Finanšu un Iekšlietu ministrijas augstākās amatpersonas uz viņu izdarījušas politisku spiedienu, norādot, ka projekts jārealizē noteiktajā laikā. Tieši tādēļ līgums par kopējo summu 24,6 miljoni latu starp VNĪA un «Skonto būvi» noslēgts dienu pirms Saeimas vēlēšanām, paredzot soda naudu līguma laušanas gadījumā 700 tūkstošus latu.
Ceturtdien galvenais ANO ieroču inspektors Hanss Blikss informēja Drošības padomi par Irākas iesniegto 12 tūkstošus lappušu biezo ieroču deklarāciju. Izrādās, ka tā satur maz jaunas informācijas salīdzinājumā ar 1998. gadu, kad ieroču inspektori pameta Irāku, un tajā ir daudz robu. Līdzīgu secinājumu jau iepriekš bija izdarījuši ASV speciālisti. ASV valsts sekretārs Kolins Pauels pat norādījis, ka skatās skeptiski uz šo Irākas deklarāciju, kurā konstatēts arī liecību pamatojuma trūkums. Savukārt Irākas amatpersonas uzsvērušas, ka ASV turpina meklēt iemeslu sākt karu, kaut gan Irāka līdz šim ir pildījusi visas prasības, kuras tai bija jāņem vērā saskaņā ar 8. novembra ANO rezolūciju.
Trešdien Turcija noraidīja ES lēmumu 2004. gadā blokā uzņemt Kipru, kas ir etniski sadalīta starp turku un grieķu minoritātēm. Turcija noraidījusi ES Kopenhāgenas sammita lēmumu par Kipru, jo tās dalība ES pārkāpj starptautiskos nolīgumus, kas no Turcijas viedokļa nepieļauj Kiprai pievienoties nevienai savienībai, kuras locekles nav Grieķija un Turcija. Tiek norādīts, ka līdz ar Kipras uzņemšanu ES netiek ņemtas vērā turku kopienas intereses. Šādi izteikumi var krasi samazināt Turcijas iespējas jau 2004. gadā sākt sarunas par iestāšanos ES, jo, ja sakarā ar Kipras jautājumu sāksies nemieri, Turcijai vajadzēs uzņemties politisko atbildību.
ASV pieteikts trešais lielākais bankrots valsts vēsturē, jo apdrošināšanas un aizdevumu korporācija «Conseco» iesniegusi bankrota pieteikumu. Šīs kompānijas parādsaistības sasniedza 6,5 miljardus ASV dolāru. Šā gada trešajā ceturksnī vien «Conseco» cieta 1,77 miljardus dolāru zaudējumus. Iemesls – vairāku kompāniju iegāde, kuras vēlāk izrādījās nerentablas. Vēlāk, pat sākot realizēt «Conseco» īpašuma pārdošanas programmu, tai tā arī neizdevās nostabilizēties finanšu tirgū.
