Būs vien jāpiekrīt tiem Latvijas politiskās dzīves vērotājiem, kas uzskata, ka tik saspringta situācija valstī kopš neatkarības atjaunošanas nav bijusi. Padsmit gadu mokošās radībās dzimusi, tagad pamatīgas pārbūves priekšdurvē nonākusi valsts pārvaldes daudzstāvīgā celtne līdz ar visiem iemītniekiem – ierēdņiem. Vārdos līdz šim ikviens politiķis piekrita, ka valsts birokrātiskais mehānisms sabūvēts pārmēru pamatīgs, tagad visaptveroša krīze pieprasa tam risinājumu. Izteikto variantu, kā reorganizējams valsts pārvaldes daudzo ministriju un vēl plašākais aģentūru pulks, pēdējā laikā ir ne mazums. Protams, visaktīvākais priekšlikumos līdz šim bijis pats premjers Ivars Godmanis. Cik dzirdēts, viņa uzstādījums ir gana strikts – desmit ministrijas un uz pusi samazināts aģentūru skaits. Starp citu, uz viņa galavārdu nebūšot ilgi jāgaida, jo Godmaņa kungs izteicies, ka to publiskos jau tuvākajā laikā. Savukārt par pārējo politiķu un partiju viedokli īstas vienprātības nav. Tautas partija nupat paziņojusi savu valsts pārvaldes reorganizācijas modeli, izveidojot vienpadsmit ministriju, no kurām septiņas paliek līdzšinējās. Pārējo apvienošana izskatās tīri loģiska. Vienīgais, kas liek šaubīties, vai kaut kas jēdzīgs izdosies no Ministru prezidenta, TP vai kāda cita saprātīgajiem priekšlikumiem, ka tas tiek pārrunāts paslepenās partiju pārrunās. Tostarp iesaistoties tā saucamajām opozīcijas partijām. Kas no tā var sanākt, nav grūti iedomāties, jo nebūs neviena, kas gribēs tikt apdalīts. Un tas nozīmē, ka valsts pārvaldes reorganizācijai būs maz kopīgā ar veselo saprātu.
