Jūnijā un jūlijā «Ziņas» publicēja rakstu sēriju par to, kas notiek mūsu mežos un kāda paredzama Latvijas mežu nākotne iecerētās celulozes rūpnīcas projekta kontekstā.
Jūnijā un jūlijā «Ziņas» publicēja rakstu sēriju par to, kas notiek mūsu mežos un kāda paredzama Latvijas mežu nākotne iecerētās celulozes rūpnīcas projekta kontekstā. Pēc šīm publikācijām saņēmām Latvijas Zemkopības ministrijas valsts sekretāra vietnieka Marģera Krama vēstuli, kurā viņš lūdza iespēju paust savu viedokli arī citām ieinteresētajām pusēm, tas ir, celulozes rūpnīcas idejas autoriem un aizstāvjiem. Pagājušajā otrdienā lasītājiem devām iespēju iepazīties ar M.Krama vēstuli un tai pievienoto dokumentu vienu daļu – LLU Meža fakultātes profesora Kokapstrādes katedras vadītāja parakstītu «Kopsavilkumu», kurā izklāstītas celulozes rūpnīcas būvniecības priekšrocības. Šoreiz aicinu ielūkoties apjomīgā sūtījuma citā pielikumā. Tas ir vēl viens «Kopsavilkums», laikam pat vēl «stiprāks» par iepriekšējo, un tā autors ir Latvijas Attīstības aģentūras konsultants Emīls Rode. Celulozes rūpnīcas paredzamo ietekmi uz Latvijas tautsaimniecību viņš vērtē kvalitatīvi un kvantitatīvi.
Kvalitatīvais vērtējums
Celulozes rūpnīcas projekta īstenošanu Latvijā pamato tirgus ekonomikas loģika: ir ekonomiski izdevīgi pārstrādāt Latvijas bagātīgos koksnes resursus uz vietas, nevis pārvadāt neapstrādātu papīrmalku uz kaimiņvalstīm.
Tāpat augošais papīra un kartona patēriņš un to pārstrāde Latvijā pamato papīrrūpniecības attīstību nākotnē, kas nav ekonomiski pamatota, ja celulozi neražo uz vietas.
Sakārtojoties tautsaimniecībai, Latvijā ir izveidojušies labvēlīgi apstākļi koksnes kompleksai pārstrādei, un celulozes rūpnīca iederēsies šajā kontekstā, patērējot kokzāģētavu blakusproduktu šķeldas, tādējādi paaugstinot zāģētavu rentabilitāti.
Latvijas tautsaimniecība kopumā iegūs no celulozes rūpnīcas projekta īstenošanas apmēram 44 milj. EUR gadā kā pievienoto vērtību jeb iekšzemes kopprodukta pieaugumu (skat. skaitlisko kopsavilkumu). Šis ieguvums būs nozīmīgākais meža nozarei, kā arī projekta īstenošanas ģeogrāfiskajam reģionam.
Tā kā notiekošie meža pārstrukturēšanas procesi ir objektīvi, lai arī tos lielā mērā sekmējis celulozes projekts, nevar skaidri nodalīt paredzamās celulozes rūpnīcas ietekmi uz meža nozares pievienoto vērtību no meža nozares sakārtošanas ietekmes.
Valsts ieguvums dividenžu veidā no celulozes rūpnīcas peļņas ir atkarīgs no lēmuma par valsts ieguldījumu rūpnīcas akciju kapitālā; arī šeit veiktajos aprēķinos pieņemts, ka Latvijas valstij pieder 33% no uzņēmuma akcijām. Tomēr valsts budžeta ieguvums no palielinātiem tiešo un netiešo nodokļu ieņēmumiem nav atkarīgs no lēmuma par valsts ieguldījumu «Baltic Pulp» kapitālā.
Lai detalizētāk izprastu celulozes rūpnīcas projekta ietekmi uz atsevišķām tautsaimniecības nozarēm un ģeogrāfiskiem reģioniem, nepieciešams veikt pētījumus par šādiem specifiskiem jautājumiem:
– meža resursu pieejamības izmaiņu ietekme uz tautsaimniecību;
– Latvijas kokzāģētavu sektora modernizācijas investīciju vajadzības un to atdeve;
– plānoto investīciju ceļu infrastruktūrā ietekme uz projektam tuvējā reģiona tautsaimniecību.
Kvantitatīvais vērtējums
«Baltic Pulp» ieguldījums Latvijas iekšzemes kopproduktā ir ap 44 milj.EUR gadā.
1.Pirmās kārtas ietekme
Valsts ieguvums no ieguldījuma pamatkapitālā:
– valsts ieguldījums akciju kapitālā: 120 milj.EUR projekta pirmo trīs gadu laikā;
– valsts ieguvums: dividenžu plūsma kopsummā 315 milj.EUR 18 gadu laikā;
– valsts ieguldījuma iekšējās atdeves koeficients: 9%.
Citi valsts ieguvumi (neatkarīgi no ieguldījuma pamatkapitālā):
– uzņēmuma peļņas nodoklis: 0 – 9 milj.EUR gadā;
– dividenžu repatriācijas nodoklis: 1,5 – 1,9 milj. EUR gadā.
Pārējie tautsaimniecības ieguvumi:
– dabas resursu nodoklis: 0,7 milj. EUR gadā (Vides aizsardzības fonds, pašvaldība);
– nekustamā īpašuma nodoklis: 1,1 milj.EUR gadā (pašvaldība).
Tiešās darba algas: 3 – 5,4 milj. EUR gadā, no tām:
– sociālās apdrošināšanas maksājumi kopā: 1 – 1,8 milj.EUR gadā (sociālajā budžetā);
– personīgā ienākuma nodokļa maksājumi: 0,7 – 1,4 milj. EUR gadā (pašvaldībām);
– PVN ieņēmumi no patēriņa: 0,4 – 0,6 milj.EUR (valsts budžetā).
Apakšpiegādātāju ieguvums:
– darbs: 1,1 milj.EUR gadā;
– materiāls: 10,3 milj.EUR gadā (no tā aplēstā pievienotā vērtība 1 milj.EUR gadā).
Ieguvumu sadalījums:
– meža īpašnieku ieguvums: 4 milj.EUR gadā;
– valsts ieguvums no meža īpašnieku aplikšanas ar nodokļiem: 0,1 – 1 milj.EUR.
Ietekme uz kokzāģētavām:
– modernizācijai nepieciešamas ievērojamas investīcijas;
– ieguvums no šķeldu pārdošanas: 17 milj.EUR gadā.
Rūpnīcas celtniecība – apakšuzņēmēji: 100 milj.EUR gadā trīs gadu laikā.
Pievadceļu izbūve: valsts ieguldījums: 6 milj.EUR, privātā sektora ieguvums: 6 milj.
Ieguldījumi ceļu infrastruktūrā:
– 115 milj.EUR, no tā valsts 30 milj.EUR, ES Phare programmas finansējums: 85 milj. EUR;
– ieguvums nav aprēķināts.
Pārkraušanas pakalpojumi:
– apgrozījuma pieaugums ostām un dzelzceļam: 3,5 milj.EUR gadā.
2. kārtas ietekme
Netiešās darba vietas: darba algas 2 – 4 milj.EUR gadā.
No tām:
– sociālās apdrošināšanas maksājumi: 0,4 – 0,8 milj.EUR gadā (sociālajā budžetā);
– personīgā ienākuma nodokļa maksājumi: 0,2 – 0,4 milj.EUR (pašvaldībai);
– PVN ieņēmumi: 0,3 – 0,6 milj. EUR gadā (valsts budžetā);
– bezdarba pabalstu ietaupījums 1,2 – 2,4 milj. EUR gadā (sociālajā budžetā).
***
Lūk, tik smalki visu aprēķinājuši ierēdņi. Ko gan lai saka: nopietni cilvēki «cilā» «smagus» skaitļus. Aiz vairākiem varētu likt jautājuma zīmi un par dažiem vismaz brīnīties, taču arī kopumā tie nepārliecina – nē, ne jau par šāda objekta būves lietderību vai nelietderību (tā principā netiek apšaubīta), bet gan par nosacījumiem, par iecerēto valsts ieguldījumu un, būtiskākais, par sagaidāmo valsts reālo ieguvumu. Taču tieši projekta autoru aprēķinātais ieguvums tiek kritizēts un apšaubīts. Tieši viņu paredzētā valsts iesaistīšana privātā biznesā liek uzmanīties no jau piedzīvotām līdzīgām aplamībām, kas Latvijai dārgi maksājušas. Tieši tam arī bija veltīta publikāciju sērija «Ziņās», kas tapa, pamatojoties uz valstī kompetentāko ekonomikas zinātnieku, mežsaimniecību vadītāju, vidējo un mazo kokrūpniecības uzņēmumu vadītāju viedokļiem, kā arī uz neatkarīgo starptautisko ekspertu slēdzieniem.
Šoreiz tikai atgādinājām celulozes rūpnīcas projekta aizstāvju viedokli, kas arī līdz tam sabiedrībai ticis darīts zināms. Secinājumi lai paliek lasītāju un valdības ziņā.
