Publiskā telpa tikko kā aplaimota ar dažām interesantām tabulām, proti, Šveices bankas UBS jaunākā pētījuma rezultātiem par cenu un algu līmeņiem un pirktspēju vairāk nekā septiņdesmit pasaules pilsētās. Par nosacīto «standartu» jeb koeficienta 100 atzīmi izvēlēta viena no pārtikušās pasaules metropolēm – Ņujorka.Taču nevienā no šīm tabulām Lielā ābola pilsēta neieņem augstāko aili, tātad – tā nav ne pasaulē dārgākā, ne strādājošos visdāsnāk apmaksājošā, ne pirktspējīgākā. Saskaņā ar pētījumu dzīves dārdzības ziņā visām citām pilsētām pogas izgriezusi Oslo, lielākās algas ir Kopenhāgenā, bet ar visaugstāko pirktspēju izceļas Cīrihē dzīvojošie.Protams, vietā jautājums, kā šajās trijās kategorijās izskatās Latvijas sirds Rīga, un te jāatzīst, ka neesam ne dāsnas apmaksas lutināta, ne arī superdārga valstiņa. Piemēram, neskaitot īri, cenu līmeņa ziņā Rīga aplaimota ar koeficientu 44,2, bet, ieskaitot īres maksu, – 62,7. Secinājums uzprasās pats no sevis – pēc visai straujā «trekno gadu» ieskrējiena mājokļu īres cenas joprojām veido būtisku patēriņa groza daļu. Tallina un Viļņa šajā topā ieņem attiecīgi 53. un 54. pozīciju. Algu līmeņa ziņā atrodamies ne vien zemāk par Baltijas «māsām», bet arī Riodežaneiro un Sanpaulu, un līdzīga situācija redzama arī tabulā, kur pilsētas sarindotas pēc pirktspējas līmeņa.Ņemot vērā krietnas piecgades stāžu ES, ir vairāk nekā dīvaini apzināties, ka samaksa par līdzvērtīgu darbu «vecajās» Eiropas valstīs un Latvijā joprojām atšķiras vairākas reizes. Tādējādi nav ne mazākā iemesla cerēt, ka apsīks to letiņu straumes, kuri nolemj doties pasaulē. Savukārt pētījuma rezultāti kļūs par ceļvedi «sprīdīšiem» un parādīs, kurā zemes malā maksā vairāk.
