Rudens «cāļu skaitīšanas» laiks šogad Jelgavas vieglatlētikai – krātos Latvijas čempionu vārdus savā rakstā «Ziņās» uzskaitījis Aleksandrs Balss.
Rudens “cāļu skaitīšanas” laiks šogad Jelgavas vieglatlētikai – krātos Latvijas čempionu vārdus savā rakstā “Ziņās” uzskaitījis Aleksandrs Balss.
Tomēr, kad kopējais dažāda kaluma medaļnieku skaits sniedzas vairākos simtos, kādam vārdam gadās arī “aizķerties” vēstures izziņās.
Pēc manis savulaik atrastām ziņām, čempionu jelgavnieku panākumus varētu papildināt ieraksts par 30. gadu Latvijas meistara Vernera Krastiņa uzvaru 1940. gada meistarsacīkstēs 800 metros un viņa čempiona titulu 4 x 400 m stafetē LSB komandas sastāvā. Pēc Otrā pasaules kara 1945. gada meistarsacīkstēs čempiona godā tika dzelzceļnieks Arvīds Graumanis granātas mešanā (64,78 m).
Mūsdienās mazāk zināmā distancē 30 kilometru skrējienā divas reizes – 1986. un 1987. gadā – Latvijas čempiona nosaukumu izcīnījis Jelgavas dzelzceļnieku sporta biedrības “Lokomotīve” skrējējs Ivans Ņikiforovs.
Trīs čempiones medaļas ir pašreizējās deju skolotājas staļģenieces Ilonas Freimanes (Upmales) sporta balvu klāstā – 1990. gada valsts čempionātā krosā (4000 m), 1992. gadā 4 x 400 metru stafetē kopā ar Svetlanu Bessonovu, Kristīni Paničenko, Ingu Ļebedevu un 1992. gada Latvijas meistarsacīkstēs telpās 3000 metru distancē.
