Plānāku pircēju naudasmaku dēļ gada nogalē pārtika veikalos kļūs lētāka.
Pārtikas cenas varētu sākt augt vienīgi līdz ar krīzes pārlaišanu, par ko Latvijā patlaban vēl nekas neliecina. Līdz tam pārtikas veikalu plauktos redzēsim cenu krišanos, jo īpaši tajās preču grupās, kurās imports ir tik masveidīgs un lēts kā pienam un tā produktiem, uzskata aptaujātie pārtikas nozares pārzinātāji. Krasākās prognozes paredz, ka gada nogalē piena cenas būs kritušās par 50 procentiem, miltu izstrādājumiem – par 10 – 20, bet gaļai – par 20 – 30 procentiem, salīdzinot ar gada sākumu. Galvenie iemesli – pircēju plānākie maciņi un arī atsevišķu ražošanas izmaksu samazināšanās.Piens un tā produktiJūtamāko lēcienu augšup pēdējos gados piedzīvojušie piena produkti šogad ir tie, kuru cenas arī kritušās visvairāk. Pēc Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centra (LTVC) vadītājas Ingūnas Gulbes aplēsēm, līdzšinējais kritums no janvāra jau mērāms 15 – 20 procentu robežās, bet līdz gada beigām tas varētu turpināties, sasniedzot pat 50 procentu. Tas tāpēc, ka piens un tā produkti ir grupa, kuru Latvijā plaši un lēti pārstāv imports. Tātad, ja litrs pilnpiena lielveikalos, pēc LTVC aprēķiniem, janvārī vidēji maksājis 63 santīmus, gada beigās cena varētu būt ap 32 santīmiem. Latvijas Piensaimnieku centrālās savienības vadītājs Jānis Šolks gan uzsver, ka cenas jau patlaban atsevišķu zīmolu piena pakām ir zem 40 santīmiem, tādēļ uzskata, ka lielāko krituma daļu piens jau pārdzīvojis un līdz gada beigām runa varētu būt vien par dažiem santīmiem. Milti un maizeTikmēr maize plauktos cenas tādas svārstības kā piens nepiedzīvos. «Maiznieki iepriekš bija pieticīgāki ar cenas celšanu, tādēļ arī nav tāda atpakaļceļa kā pienam,» vērtē Latvijas Maiznieku biedrības vadītājs Valdis Circenis. Nozares lielie, industriālie spēlētāji patlaban izvēlējušies nevis pastāvīgu cenu samazinājumu, bet piedāvāt nemitīgas akcijas, kam visvairāk līdz šim bijusi pakļauta baltmaize. Rudzu maizei cena palikusi tā pati, jo tā tiek ražota mazākos apjomos un arī process ir dārgāks, tādēļ nav uz kā rēķina to padarīt lētāku, saka V.Circenis. Viņš arī piebilst, ka līdz septembrim graudu tirgus ir stabils, tādēļ stabila turēšoties arī maizes cena. Tālāko viņš neņemas prognozēt, sakot, ka to noteiks pasaules graudu raža. Tomēr I.Gulbes prognozes paredz graudu un miltu produktiem 10 – 20 procentu cenas kritumu līdz gada beigām. GaļaJūtamāka, 20 – 30 procentu, varētu būt arī gaļas palētināšanās. Daļēji tāpēc, ka ražotājiem varētu samazināties darbaspēku izmaksas. «Šī kopumā ir nozare ar lielu roku darba īpatsvaru, un es pieļauju, ka līdz gada beigām uzņēmumiem darbinieki varētu izmaksāt vēl lētāk nekā līdz šim, cilvēki vairāk nekā jebkad agrāk būs gatavi strādāt par minimālo algu,» vērtē I.Gulbe. Izņemot gāzi, citas izmaksu pozīcijas gan ražotājam nemainīsies, iebilst Gaļas ražotāju un pārstrādātāju asociācijas vadītājs Jānis Bāliņš. Pēc LTVC datiem, cūkgaļas karbonādes cena jau maijā, salīdzinot ar janvāri, bija par 10% zemāka, toties par gaidāmo attīstību J.Bāliņš neņemas spriest, norādot, kad atsevišķas izmaksu pozīcijas varētu pat augt. Piemēram, nauda, kas liellopu saimniekiem jātērē pārbaudēm, jo summa, ko iepriekš sedza valsts, turpmāk, visticamāk, gulsies uz gaļas ražotāju pleciem.DārzeņiDārzeņi, kā saka dārzeņu izplatītāja «Latvijā audzētu dārzeņu loģistika» vadītājs Kaspars Brunovskis, importa dēļ šogad jau piedzīvojuši 20 procentu kritumu. Viņaprāt, vietējo dārzeņu cenām līdz gada beigām nevajadzētu samazināties, kaut gan septembris, oktobris un novembris būs laiks, kad vairāk nekā jebkad iepriekš daudzi pārtiks no pašu vai radu dārzos izaudzētā.
