Pēdējās dienās auto īpašniekus un kravu pārvadātājus nepatīkami pārsteidzis degvielas cenu kāpums.
Pēdējās dienās auto īpašniekus un kravu pārvadātājus nepatīkami pārsteidzis degvielas cenu kāpums. Kāpēc tas noticis un kas degvielas cenu ziņā gaida mūs tuvākajā nākotnē, “Ziņu” korespondents Edgars Sauka lūdza komentēt firmas “Astarte Nafta” direktoru un Latvijas Degvielas tirgotāju asociācijas valdes priekšsēdētāju Ojāru Karčevski.
Pēdējo dienu degvielas cenu kāpums nav saistīts ar daudz dzirdēto iestāšanās ES “šoku”. Tas izskaidrojams ar to, ka Latviju beidzot ir sasniegusi degviela, kas ražota no naftas par pašreiz augstajām cenām. Faktiski naftas cenu kāpums ir saistīts ar kārtējiem naftas eksportētājvalstu organizācijas (OPEC) spekulatīvajiem darījumiem. Šīm valstīm pietiek naftas ieguves jaudu, lai tas nenotiktu, tomēr no 1. aprīļa tās vienojās, ka ieguve tiks samazināta, lai mākslīgi uzturētu augstu cenu. Atsaukšanās uz samazinātu naftas ieguvi Irākā ir pilnīgas muļķības, jo naftas ieguvē šī valsts deva tikai ļoti nelielu daļu. Tas nozīmē, ka notikumi Irākā iespaido naftas cenu pasaulē tikai kā spekulatīvs iegansts.
Naftas cenas kāpumā ir ieinteresēta arī Krievija. Tā gan nav OPEC dalībvalsts, tomēr ir viena no lielākajām jēlnaftas eksportētājām pasaulē. Lielu daļu sava budžeta Krievija iegūst tieši, pārdodot naftu. Lai tā gūtu lielākus ieņēmumus no naftas pārdošanas, ir ieinteresētas valstis, kurām tā parādā. Naftas dolāri tikai izplūst caur Krieviju un atgriežas pie tiem, kam šī valsts ir parādā.
Degvielas cenu kāpums gaidāms vēl pēc 1. maija. Tas saistīts ar paaugstinātiem akcīzes un pievienotās vērtības nodokļu tarifiem. To piemērošana Latvijai ir obligāts nosacījums, iestājoties ES. Dīzeļdegvielai pie pašreizējām cenām klāt nāks seši santīmi, bet benzīnam – divi santīmi. Tāpat kā visā Eiropā, arī pie mums dīzeļdegvielas cena būs samērojama ar benzīna cenu. Vienīgā benzīna dzinēju priekšrocība no patērētāja viedokļa ir tā, ka to pašreiz var piemērot dabasgāzes izmantošanai, kam cenu kāpumu pagaidām vēl neprognozē. Uzskatu, ka Latvijā dabasgāzes izmantošana automašīnās nekļūs izplatīta. Informācija, kas ir manā rīcībā, liecina, ka autoražotāji arvien retāk izmanto dzinējus, kurus varētu darbināt arī ar dabasgāzi.
Iestājoties ES, uz mums attiecas direktīva par obligāto naftas produktu rezervju uzglabāšanu. Atšķirībā no Igaunijas, to uzkrāšana pie mums ir tikai uz degvielas tirgotāju pleciem. Tas neizbēgami rada arī degvielas sadārdzināšanos. Noteikts, ka mums jāveido naftas produktu rezerves 23 dienām. No 1. jūlija jābūt jau 30 dienu rezervēm. Degvielas cena līdz ar to palielināsies par santīmu.
ES pieņēmusi lēmumu samazināt kaitīgo izmešu daudzumu no nākamā gada 1. janvāra. Pagaidām no šā gada 1. janvāra līdz nākamā gada sākumam var izmantot degvielu ar sēra saturu 150 mg/kg benzīnam un 350 mg/kg dīzeļdegvielai, toties no nākamā gada 1. janvāra tas būs jau 50 mg/kg abiem degvielas veidiem. Šī prasība attiecas arī uz Latviju, jo sarunās ar ES nav panākta pārejas perioda piemērošana. Obligāta ir prasība, ka ikvienā DUS patērētājam jābūt pieejamai degvielai, kurā sēra saturs ir 10 mg/kg. Mums bija cerības, ka Krievijā degvielas rūpnīcas tiks modernizētas, lai sasniegtu 150 mg robežu, taču tagad ir skaidrs, ka tas tā nebūs. Jau tagad iepērkam degvielu tikai Mažeiķos. Tā atbilst pašreizējām normām (150 mg/kg – aut.). Mažeiķi sola līdz 1. janvārim sakārtot ražošanu jaunajām minimālajām prasībām. Savukārt maksimālās normas (10 mg/kg – aut.) viņi nesola. Tas nozīmē, ka šo degvielu mums nāksies iepirkt Rietumeiropā. Cik tas maksās patērētājiem, varat spriest paši. Jaunās normas ir paredzētas, lai ES neielaistu degvielu, kas ražota citās valstīs. Jau tagad degvielai no Krievijas uz ES valstīm ir noteikta 4,7 procentu ievedmuita. Papildus tam tagad ir izvirzītas tādas degvielas kvalitātes prasības, kuras Krievija nevar izpildīt. Kopumā ņemot, tiek veicināts jēlnaftas eksports no Krievijas, turpretī ierobežota degvielas ievešana no šīs valsts.
