Jūnijā Daiga Ozoliņa beigs Jelgavas 1. sanatorijas internātskolas 12. klasi.
Jūnijā Daiga Ozoliņa beigs Jelgavas 1. sanatorijas internātskolas 12. klasi.
Mācību pārzine Anna Zabothene saka, ka Daigas attieksmi pret pienākumiem rāda viņas labās un teicamās sekmes mācībās.
– Tāda pati attieksme viņai ir pret jebkuru pasākumu skolā. Daiga skatās ar saimnieka acīm, kas ir būtiski tādā mācību iestādē kā internātskola. Veiksmes un neveiksmes skolā viņa pārdzīvo tā, kā cilvēki tās pārdzīvo ģimenē. Runājot ar abiem Ozoliņiem (12. klasē mācās arī Daigas brālis Zigmārs), pazūd barjera, kas nereti ir skolēna un skolotāja vidū. Ar Daigu var runāt kā ar līdzīgu, – tik gatava dzīvei viņa ir.
Īpaši par viņu priecājas matemātikas skolotāja Māra Martinsone un angļu valodas skolotāja Gunta Galsone.
Baiba Matīsa, klases biedrene:
– Daiga mums ir klases labais gars.
Dace Kreita, klases biedrene:
– Daiga mums ir kā māmiņa, vienmēr zina visu, kas viņai jāzina, vienmēr visam ir sagatavojusies. Daudz draugu viņai ir bērnu vidū, un liekas, ka Daiga reizēm nemāk iziet no bērnu pasaules.
Daiga pati:
– Neuzskatu sevi par klases centru. Vienmēr cenšos attaisnot pārējo uzticību. Protu uzklausīt citus un dažreiz viņus arī nokritizēju.
Domāju, – jo vairāk draugu, jo labāk, vienalga, vai tie ir vienaudži, vai cita vecuma cilvēki. Te gan es nedomāju mazos, kas man «līp» apkārt.
Man ir laba galva, bez piepūles atceros mācību vielu, padodas valodas. Īpašas aizraušanās brīvajā laikā man nav, to labprāt pavadu kopā ar draugiem. Nevaru ciest televīzijas skatīšanos, to uzskatu par veltu laika nosišanu!
