Doktorante Gundega Dinaburga izvēlējusies strādāt saviem zemniekiem.
«Esmu praktiska, veikla, taču nonievāju ikdienu… Varu piekrist visam, ko Gunnars Treimanis rakstīja par Gundegu savā vārdadienu grāmatā,» par sevi pasmaidot saka Latvijas Lauksaimniecības universitātes (LLU) Lauksaimniecības fakultātes doktorante un vecākā laborante Gundega Dinaburga. Viņa ir viena no daudzsološākajām augstskolas divsimt doktorantu vidū. Pērn par pētījumu «Augsnes dziļirdināšanas efektivitātes vērtējums ziemas kviešiem, izmantojot precīzās laukkopība tehnoloģijas» ieguvusi LLU, Lauksaimniecības un meža zinātņu akadēmijas, kā arī Hipotēku un zemes bankas balvu. Lasot grāmatas, iznāk pētnieks Gundega nāk no Svitenes pagasta, un lielā mērā viņas profesijas izvēli noteikuši vecāki. Māte Valentīna Dinaburga ilgus gadus bija kolhoza agronome, tēvs Aļģirts tur strādāja par traktoristu. Bērnudārza kolhozam nebija, tādēļ agronome meitiņu ņēma līdzi darbā. «Vēl viens likteņa cilvēks manā dzīvē bijusi auklīte Vilma Siliņa, kas dzīvoja kantora mājā. Viņa, mani pieskatīdama, iemācīja vērot dabu, veikt mazos lauku darbus, piemēram, barot vistas, kur arī sava gudrība vajadzīga,» stāsta jaunā zinātniece. Jau no bērnības viņas draugi ir grāmatas. Vienīgajam bērnam ģimenē bieži vien nebija citu rotaļu biedru, un varbūt tieši grāmatu lasīšana attīstīja meitenē pētnieces garu.Kad tevi novērtēPēc pamatskolas beigšanas Gundegai bija skaidrs, ka viņa nemācīsies vispārizglītojošā vidusskolā, bet gan Saulaines Lauksaimniecības tehnikumā. Šī tradīcijām bagātā mācību iestāde atraisīja meitenes personību. Kursa biedri un pedagogi to pamanīja un novērtēja. Trīs gadus viņu ievēlēja par kursa vecāko. Gundega vadīja sarīkojumus, stadionā skrēja garās distances, bet pēcpusdienās devās mājās, kur viņu gaidīja lauku darbi vecāku zemnieku saimniecībā. Tam, kuram kūtī govis, ar brīvdienām ir problemātiskāk. Beidzamo tehnikuma praksi 2000. gadā, kas risinājās no sējas līdz ražas novākšanai, Gundega strādāja turpat mājās, paju sabiedrībā «Svitene» par agronoma palīdzi. Viņu pazina un viņai uzticējās. Diemžēl pēc gada, kad Gundega kopā ar vēl diviem kursabiedriem bija iestājusies LLU Lauksaimniecības fakultātē, paju sabiedrība likvidējās. Tāpat kā agrāk rudeņos no Svitenes uz Jelgavas Cukurfabriku brauca automašīnas, ar kurām studente piektdienās ne reizi vien pa taisnāko ceļu tika uz mājām. Taču cerētās darbavietas vairs nebija. Un atkal uzcītīgo, precīzo, vienmēr laipno un atsaucīgo studenti novērtēja. Pēc bakalaura grāda ieguves Laukkopības katedras vadītājs profesors Dainis Lapiņš, kurš Latvijā sāka pētījumus un zemniekus rosināja izmantot modernās, precīzās laukkopības tehnoloģijas, ieteica Gundegai studēt maģistrantūrā un tālāk arī doktorantūrā. Ar plaukstas datoru pa lauku Braucot automašīnā gar labības laukiem, cerīgo ziemāju zaļums vai vējā viļņojošās zelta vārpas pilsētniekam liekas kā kaut kas viendabīgs. Taču agronomi zina, ka lauks ir diezgan plankumains – vietām graudaugu raža sanāk desmit tonnu no hektāra, vietām mazāk, vietām usnes un citas nezāles, vietām to nav. Šie plankumi datora monitorā izskatās krāsaini kā lupatu deķis, jo zinātnieki, izmantojot specializētās datorprogrammas, lauku sadala sīkos pleķīšos un katrā uzrāda fosfora, kālija, organisko vielu daudzumu, mitrumu un daudzus citus parametrus. Var just, ka Gundega savā asistentes darbā Lauksaimniecības fakultātes Augsnes un augu zinātņu institūtā ir iedegusies. Viņa cer, ka arī tagad, ekonomiski grūtajos laikos, viņu novērtēs. «Visapkārt apgriež līdzekļus, citās iestādēs samazina štatus, taču gribas cerēt uz labāko. Ir viena Veltas Tomas vārsma, ko izlasīju vēl Saulaines tehnikuma laikā un kas man palīdz grūtākos brīžos: «Labu domāt, labu darīt, labu runāt, labam ticēt, labu dot un labu ņemt – tad arī labi būs!»,» saka doktorante. Dzeja, arī baznīca (Gundega zina, ka kristīta Zvaigznes dienā) palīdz stabilizēties. Katrā ziņā tīri pragmatiski viņa patlaban iegulda drošā bankā – izglītībā. Lai kādi pārbaudījumi nenāktu, doktora grāds noderēs. Labdien, pilsēta!«Kad pirmo reizi aizbraucu uz Rīgu, visiem garāmgājējiem teicu: «Labdien, labdien!» Toreiz māte man skaidroja: «Tevi, Gundega, te neviens nepazīst, un jāsveicina tikai pazīstamie.» Iedzīvošanās pilsētā man nav bijusi viegla. Laukos taču var iet ārā no mājas basām kājām. Tur zālīte, tur puķes, kas manu vecāku mājās zied no agra pavasara līdz vēlam rudenim. Augļi, ogas, dzīvnieki. Un tad pēkšņi nonāc kopmītnes istabiņā, kur tev paredzēti tikai daži kvadrātmetri, skapītis, gulta un sešus gadus ikdienā jārēķinās ar piecām istabiņas biedrenēm. Kad izej ārā, skatam paveras iela ar pelēkām daudzdzīvokļu mājām,» Gundega stāsta par savām izjūtām Jelgavā.Doktoranti, jaunie augstskolas darbinieki vajadzības gadījumā nodrošināti ar atsevišķu istabu labākajās kopmītnēs. Gundegas sadzīves apstākļi uzlabojušies, taču māju sajūta viņai saistās ar laukiem, savu Sviteni Bauskas rajonā. Uz pašvaldību vēlēšanām Jelgavā vismaz pagaidām viņa neietu. Nav skaidrības, kas un kā, tādēļ negribas justies līdzatbildīgai. Uz pagājušās vasaras referendumiem par grozījumiem Pensiju likumā, par tiesībām atlaist Saeimu Gundega gāja. Taču par iestāšanos ES nav balsojusi. Viņasprāt, tie labumi, ko no ES saņem zemnieku saimniecības, neatsver tukšumu, ko, piemēram, radījusi cukura nozares likvidēšana. «Piensaimniekiem pārmet, ka viņi ņēmuši kredītus, kurus tagad nav iespējams atmaksāt. Bet bieži vien tieši ES prasību dēļ zemnieki bija spiesti uz parāda flīzēt piena mājas un veikt citus uzlabojumus, bez kuriem kādu laiku varēja iztikt,» spriež doktorante. Nāks laiks, nāks padoms. Gundegai ar savu patstāvīgo domu gājumu dzīvot nav vienkārši, tomēr gan dzejā, gan ikdienas domās virmo cerība, ka būs labi.
VIEDOKLIS
Profesors Dainis Lapiņš, Gundegas Dinaburgas zinātniskā darba vadītājs Ja Gundega tādā pašā garā turpinās cīnīties, viņa būs zinātniece. Inovatīvajā precīzās laukkopības jomā, kurā abi darbojamies, nav viegli, taču tā ir perspektīva. Rietumeiropas valstīs zemnieki vairs neatļaujas strādāt izšķērdīgi – vajag vai nevajag art dziļi, vajag vai nevajag visu lauku vienmērīgi nobērt ar minerālmēsliem. Agri vai vēlu pie tā nonāks arī latviešu zemnieki. Man pat liekas, ka tas notiks ātrāk, nekā patlaban domājam. Jaunumi informācijas tehnoloģijās laukkopībā ienāk strauji.
