Pēc iepazīšanās ar projekta «Ikdienas negadījumu un katastrofu novēršana Baltijā» dalībvalstu Somijas, Zviedrijas un Dānijas speciālistu pieredzi negadījumu statistikas datu vākšanā, analīzē un atspoguļošanā vietējā līmenī, arī pirms diviem gadiem Jelgavā notikušās dzelzceļa avārijas un pērnā gada oktobra spēcīgo lietavu apstākļiem noslēdzies seminārs par ikdienas negadījumiem un katastrofām. Tāpat seminārā meklēta labākā datu analīzes prakse, kā arī izspēlēts rīcības plāns kravas vilciena avā-rijas un spēcīgu lietavu gadījumā.
Projekta Latvijas posma īstenošanu uzsākusi pašvaldības iestāde «Pilsētsaimniecība». Tā laikā uzskaitīs un analizēs Jelgavas ikdienas negadījumus un katastrofas. Uzskaites mērķis ir izstrādāt uz objektīviem statistikas datiem balstītu metodoloģiju par preventīviem pasākumiem, kas palīdzētu novērst ikdienas negadījumus un katastrofas projekta partneru dalībvalstīs: Zviedrijā, Somijā, Igaunijā, Latvijā, Polijā un Dānijā.
Jelgavā notikušais seminārs «Vietējā līmeņa noturības, drošības un riska pārvaldības veicināšana, analizējot ikdienas negadījumu datus» bija otrais triju semināru ciklā, pirmais no tiem notika Helsinkos. Ar projekta pirmā uzdevuma pētījumu rezultātiem iepazīstināja tostarp Somijas Veselības un labklājības ministrijas pārstāve Anne Lounamā. Viņa norāda – tāpat kā jāpēta katastrofu (lietavu seku, dzelzceļa avāriju) cēloņi, jāpēta arī mazie ikdienas nelaimes gadījumi (piemēram, traumas), jānoskaidro to riski un drošākie pasākumi, lai tos novērstu.
Speciāliste atzina, ka ikdienas nelaimes gadījumu analīze varētu līdzēt izvairīties no katastrofām.
Izvēršoties diskusijām par nāves gadījumiem ugunsgrēku laikā, noskaidrojās, ka Zviedrijā bojāgājušo kūlas ugunsgrēkos nav daudz. Taču ir gadījumi, kad nāve iestājas citādi – cilvēks nomirst no sirdstriekas, jo vairs nav spējīgs kontrolēt kūlas degšanu. Statistiķim tas sagādā grūtības, klasificējot nāves cēloni. Zviedrijā būtiskāka problēma ir meža ugunsgrēki vasarās. Tāpat speciālisti atzina, ka Zviedrijā pēdējos gados ir tendence palielināties nokrišņu daudzumam. Viņi norāda – ja klimata izmaiņas turpināsies, nokrišņu daudzums arvien pieaugs, radot noteksistēmu darbības problēmas.
Skatot Latvijas piemēru, tika analizēta 2013. gada 23. marta dzelzceļa avārija, kad no sliedēm nogāja četri vagoni ar dīzeļdegvielu, un 2014. gada 13. oktobra spēcīgo lietavu sekas Jelgavā. «Pilsētsaimniecības» Pašvaldības operatīvās informācijas centra vadītājs Gints Reinsons analizēja Jelgavas pašvaldības lomu abos gadījumos. Viņš secināja, ka notikumiem bijis maz negatīvu seku, kaitējums videi tikpat kā netika nodarīts, taču radīti finansiāli zaudējumi. G.Reinsons norādīja, ka operatīvo dienestu un pašvaldības sadarbība bija laba. Attiecībā uz lietavām klimata izmaiņas tagad tiekot izjustas arī pašvaldību līmenī un iepriekš šādi gadījumi nav pieredzēti. Tāpat G.Reinsons atzina, ka svarīgi izglītot ikvienu sabiedrības pārstāvi, lai tie zinātu, kā rīkoties līdzīgos gadījumos.
Tuvāk pievēršoties dzelzceļa avārijai, VAS «Latvijas dzelzceļš» Ārkārtējo situāciju un atjaunošanas līdzekļu daļas vadītājs Aivars Straume norādīja, ka šādos gadījumos atbildīgie dienesti rīkojas saskaņā ar Civilās aizsardzības plānu. Pirmais uzdevums bijis nodrošināt, lai netiktu kaitēts videi. Veiksmīgi izdevies savākt izplūstošo degvielu, arī Valsts vides dienests atzinis, ka ļaunums tikpat kā nav nodarīts.
Izvērtējot projekta partneru valstīs izmantotos statistikas datu analīzes risinājumus, tiks meklēta iespēja izveidot savstarpēju sistēmu, kura uzlabotu mācīšanos no ikdienas negadījumiem un katastrofām. Papildus tam paredzams, ka savstarpējās sistēmas uzdevums būs sniegt atbalstu lēmumu pieņemšanas procesā, ņemot vērā iepriekš iegūtās zināšanas un pieredzi, analizējot ikdienas negadījumus un katastrofas. ◆
