Ozolnieku pagastā tika rīkotajā seminārā «Pieredze un problēmas Ozolnieku pagasta siltumapgādē» sprieda ne vien par šā pagasta siltumtīklu rekonstrukciju, bet arī par vispārējo situāciju valstī.
Ozolnieku pagastā tika rīkotajā seminārā «Pieredze un problēmas Ozolnieku pagasta siltumapgādē» sprieda ne vien par šā pagasta siltumtīklu rekonstrukciju, bet arī par vispārējo situāciju valstī.
Kā informēja Ozolnieku pagasta bezpeļņas organizācijas «Komunālās saimniecības daudznozaru uzņēmums» direktors Zigurds Ērmiņš, līdz 1997. gadam Ozolnieku pagasts tikai domājis par rekonstrukcijas nepieciešamību. Darbinieki devušies pieredzes apmaiņas braucienos uz vairākām Latvijas vietām, kur līdzīgi darbi jau bija veikti. Apkopojot iegūto informāciju, Ozolniekos tika nolemts ņemt kredītu un izbūvēt siltumtrasi. Līdzekļu taupīšanas nolūkā darbos pēc iespējas iesaistīja pagasta speciālistus.
Tagad ir pilnībā paveikta rekonstrukcijas pirmā kārta – 21 mājā uzstādīti siltummezgli, vienota siltumpadeve nodrošināta sporta namam, bērnudārzam, vidusskolai un pagasta pašvaldības ēkai. Lielu plusu rekonstrukcijā deva vietējās firmas «Poliurs» ražotās caurules, kuras ir ne tikai ļoti kvalitatīvas, bet arī viegli un ātri montējamas.
Lai ekonomētu apkures līdzekļus, Ozolniekos nolēma vienlaikus sagatavot padevei silto ūdeni, kā arī siltumtrasei pievienot vairākus uzņēmumus. Ja tiktu apkurināts tikai dzīvojamais fonds bez papildu pakalpojumiem, tad izmaksas vidēji palielinātos 1,7 reizes.
Uzņēmuma galvenais enerģētiķis Jānis Roziņš atzina, ka tikai kopš pagājušā gada, kad uzstādīti siltumskaitītāji, iespējams precīzi noteikt siltuma bilanci. Izmaksas pagaidām palielina atmaksājamie kredīti, kā arī divu angāru īrēšana skaidu glabāšanai.
Latvijas Attīstības aģentūras Enerģētikas departamenta sektora vadītājs Mārtiņš Gedrovičs novērtēja, ka Ozolniekos ir iets pareizais ceļš. Viņš arī atzina, ka šādu labu piemēru Latvijā nav daudz. Protams, ir arī vietas, kur par siltumu jāmaksā 25 santīmi par kvadrātmetru (Ozolniekos – 45), bet tajās ir pavisam cita pakalpojuma kvalitāte – kurtuvi apkalpo viens kurinātājs, kurš, ja nav pārmēru «uzņēmis uz krūti», arī kaut ko dara, tāpēc siltums dzīvokļos pilnībā netiek nodrošināts.
M.Gedrovičs informēja arī par valsts investīciju programmām. 1998. gadā pieteikts samērā maz projektu, no kuriem pieci īstenoti. Šogad jau izskatīti 20 projekti, bet 2000. gadam ir iesūtīti 44. Vadītājs darīja zināmu, ka atbalstītais projekts saņem līdz 40 procentu valsts finansējuma. Pārējo līdzekļu piesaistīšana ir atkarīga no pašvaldības iespējām.
Jelgavas rajona Attīstības departamenta direktora vietnieks Jānis Krūklītis atzina, ka pašlaik pagasti arvien vairāk sāk domāt par centralizētās siltumapgādes sistēmas rekonstrukciju, jo godmaņkrāsniņas un citi daudzdzīvokļu namu individuālie apkurināšanas paņēmieni finansiāli neattaisnojas.
