Kamēr pašvaldību bērnudārzos visiem vietu nepietiek, vecāki spiesti izmantot privāto sektoru – pieskatīšanas centrus un privātos dārziņus. Vieglāk ir Ozolnieku bērnu vecākiem, jo pašvaldība par savā novadā deklarētajiem bērniem maksā 75 latu dotāciju neatkarīgi no tā, vai mazais apmeklē bērnudārzu vai bērnu pieskatīšanas centru. Savukārt Jelgava pieskatīšanas centrus neatbalsta un 55 latu dotāciju novirza vien Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) licencētām iestādēm.
Šogad Jelgavā darbu sākusi vēl viena privātā pirmsskolas izglītības iestāde «Saules bērnu dārzs». Līdz šim tas darbojies kā bērnu pieskatīšanas centrs, bet šoruden ieguvis IZM licenci un pārgājis pirmsskolas izglītības iestādes statusā. Līdz ar to «Saules bērnu dārza» audzēkņu vecāki var rēķināties ar zemāku maksu, jo par katru bērnu pašvaldība šogad piešķir 55 latu dotāciju, kas iepriekš nebija. Ozolnieku novadā privāto dārziņu nav, bet tos aizvieto rotaļu pieskatīšanas centri, un pašvaldībā atšķirībā no Jelgavas ieviests modelis «nauda seko bērnam». Licence ļauj cerēt uz atlaidēmVecāku biedrība «Saules skola» pirms gada darbību Jelgavā sāka kā bērnu pieskatīšanas centrs. Tagad tā ir akreditēta izglītības iestāde «Saules bērnu dārzs», ko vēl pēc kāda laika plānots «izaudzēt» par akreditētu sākumskolu «Saules skola», stāsta biedrības vadītāja Iveta Pavziniuka. Privātajā bērnudārzā darbojas divas audzēkņu grupas, katrā pa 12 bērniem. Pedagoģe Baiba Mennika un četras viņas palīdzes kopā nodrošina padziļinātas mākslas, mūzikas, sporta, rokdarbu, apkārtnes, dabas un iztēles mācību nodarbības, kā arī vairākus bērnus sagatavo skolai. «Mūsu bērnudārzs apvieno vecākus, kurus vieno vēlme līdzdarboties. Garderobe, mēbeles, smilšu kaste, puķu un ogu dārzs ir veidots kopā ar bērniem, ieliekot vecāku mīlestību un darba prieku,» uzsver I.Pavziniuka. «Saules bērnu dārzs» no šā gada realizē IZM pirmsskolas programmu. Pamatā tas darīts, lai saņemtu Jelgavas pašvaldības līdzfinansējumu – 55 latus par bērnu, kas ļautu arī samazināt vecākiem mēneša maksu. «Ceram, ka jau novembrī saņemsim pašvaldības līdzfinansējumu un vecākiem varēsim piešķirt 20 latu atlaidi pamatmaksai, kas mūsu iestādē ir 50 – 80 latu mēnesī atkarībā no vecāku līdzdarbošanās un iesaistes iestādes darba organizēšanā. Pašvaldības dotācija ir milzīgs atbalsts arī iestādei, jo līdz šim pedagogi bija spiesti piekāpties uz darba samaksas rēķina,» atzīst I.Pavziniuka.Taču tajā pašā laikā akreditācija uzliek savus pienākumus un prasības. Vadītāja ironizē, ka, cik vien dienestu Latvijā ir, visi grib iestādi kontrolēt, tādēļ darba un prasību apjoms palielinājies. Ozolniekos «nauda seko» bērnamJelgavas bērnu pieskatīšanas centrs «Saliņa» IZM akreditācijai vēl tikai gatavojas un plāno to iegūt nākamajā mācību gadā, tādēļ vēl šogad «Saliņas» audzēkņu vecāki pilsētā uz pašvaldības līdzfinansējumu var necerēt. Centra vadītāja Sigita Aleksandrova atzīst, ka tas ir Jelgavas mīnuss, jo, piemēram, Ozolnieku novads, kurā darbojas arī «Saliņas» filiāle, dotācijas par saviem mazākajiem iedzīvotājiem maksā arī bērnu pieskatīšanas centriem, tādēļ materiālā ziņā vecākiem nav lielas atšķirības atvasi laist privātajā bērnudārzā vai rotaļu centrā. «Kaut arī Ozolniekos deklarētais bērns apmeklē pieskatīšanas centru citā pašvaldībā, par viņu tiek maksāta 75 latu dotācija. Tur bērnus nešķiro,» uzsver S.Aleksandrova. Viņa norāda, ka pieskatīšanas centri ir ļoti nepieciešami, jo bērnudārzi līdz gadu vecus bērnus negrib ņemt, bet vecākiem nav izejas, jo jāatgriežas darbā. Plānos – savs dārziņšMierīgu atmosfēru, individuālu pieeju bērnam, mājīgumu uzņēmēji min kā privātsektora priekšrocības. Veiksmīgākie rotaļu pieskatīšanas centri ar laiku iegūst pirmsskolas izglītības iestādes statusu. Uz šādu mērķi virzās arī bērnu pieskatīšanas centrs «Zaļais ābolītis» Ozolnieku novada Cenu pagastā. «Mums tas ir svarīgi izaugsmei, jo ar pašvaldības līdzfinansējumu viss ir kārtībā,» norāda vadītāja Baiba Zacepina. Centru apdzīvo vidēji desmit mazuļu vecumā līdz trim gadiem, tas izvietots privātmājā, ar kuras saimnieku noslēgts īres līgums. Lai sāktu darbu, B.Zacepina rakstījusi biznesa plānu un bankā paņēmusi divarpus tūkstošu latu kredītu galvenokārt aprīkojuma un rotaļlietu iegādei. Viņasprāt, pieprasījums pēc privātajiem dārziņiem būs arī nākotnē.
