Eksperts iesaka laikus gatavoties rudenī gaidāmajam siltuma un gāzes tarifu kāpumam.
Gāzes un siltuma sadārdzinājums par apmēram 40 procentiem nozīmē, ka Latvijas iedzīvotājiem priekšā ir vēl viena barga ziema, un tas būs nopietns riska faktors arī ekonomikai kopumā – jau tā vājais iekšējais patēriņš samazināsies vēl vairāk, brīdina «Citadele Asset Management» Tirgus analīzes daļas vadītājs Zigurds Vaikulis. Labā ziņa gan ir tā, ka, sekojot pasaules tendencēm, tuvākajā laikā varētu samazināties degvielas cenas. – Kā vērtējat lēmumu atlikt akcīzes nodokļa piemērošanu gāzei?Lēmums ir ļoti labs un apsveicams. Akcīzes nodokļa dēļ gāzes tarifi palielinātos par 6 – 8 procentiem – tas nav ļoti daudz, bet tomēr kaut kas. Turklāt gāzes tarifi ietekmē arī siltuma tarifus un citus komunālos pakalpojumus. Visvairāk to sadārdzinājums skartu maznodrošinātos iedzīvotājus, viņi ļoti sāpīgi izjustu pat šos 8 procentus. Tā ka akcīzes nodokļa atlikšana bijis loģisks solis. – «Latvijas gāze» plāno sākt sarunas ar «Gazprom» par gāzes tarifu noteikšanas metodikas maiņu, kas nozīmētu zemākas cenas. Vai Latvijai ir izredzes tās panākt? Labā ziņa ir tā, ka arī Eiropa to dara. Visas lielās valstis, kam ir spēks un ietekme runāt ar «Gazprom», mēģina to darīt. Sarunu temats nav gluži tarifu samazināšana, bet gan procedūras maiņa, kā dēļ tarifi varētu iet uz leju. Šīm lielajām valstīm tas arī izdodas – tās panāk «spot» gāzes (tās, ko var nopirkt brīvajā tirgū un kas ir lētāka) iekļaušanu tarifu formulā. Ja «Gazprom» nepiekāpjas, tad viņi vienkārši palielina šīs «spot» gāzes iepirkumus, cik vien tas ir iespējams. Protams, «Gazprom» negrib zaudēt apjomus un ir spiests piekāpties. Bet Latvijas gadījumā ir viena nopietna problēma: piemēram, Vācijai vai Francijai ir alternatīvas – tā pati «spot» gāze vai sašķidrināta dabasgāze, jo viņiem ir infrastruktūra un ir tirgus –, bet Latvijai šādu alternatīvu nav. Sašķidrinātu dabasgāzi mēs nevaram izmantot. Pat ja to atvedam, mums nav nekādas infrastruktūras tās izmantošanai. «Gazprom» un arī «Latvijas gāze» to ļoti labi zina, tāpēc mēs nevaram apelēt pie tā, ja mums nesamazinās cenu, mēs pirksim kaut kur citur. Ja iegūsim jaunus nosacījumus, tas būs drīzāk politisks solis, labdarības žests. 2008. gadā gāzes cenas Latvijā sasniegušas Eiropas līmeni – tagad mēs maksājam pēc tādas pašas formulas kā vācieši un citi, un, protams, ja mums nemainīs nosacījumus, būs nedaudz dīvaini, ka gāze Latvijā maksās dārgāk nekā pārējā Eiropā. Bet ir valstis, kurām ir argumenti, un ir tās, kurām šo argumentu nav, tajā skaitā Latvijai. – Ja runājam kopumā par šo rudens – ziemas sezonu, kā mainīsies vidējas mājsaimniecības izdevumi par komunāliem pakalpojumiem? Tie cipari ir diezgan briesmīgi. Sāksim ar gāzi: gāze balonos, salīdzinot ar gada sākumu, kad tā bija vislētākā, sadārdzināsies par 20 procentiem. Tas attieksies uz ļoti maziem patērētājiem, savukārt lieliem, kas tērē gāzi apkurei, un tādu ir diezgan daudz, tā kļūs par 40 procentiem dārgāka. Arī siltums būs par aptuveni 40 procentiem dārgāks. Tas viss saistīts ar gāzes iepirkumu cenu palielināšanos, jo tā paredz tarifu veidošanas formula. Latvijā ir vietas, kur apkurei lieto šķeldu, par tām vietām grūti pateikt, bet visur, kur tiek izmantota gāze, jārēķinās ar siltuma sadārdzināšanos par 40 procentiem. – Līdz ar to gaidāms arī kārtējais inflācijas kāpums?Lieta tāda, ka siltuma tarifi jau iekļauti inflācijas ciparos, tāpat arī ar gāzi. Tarifi jau ir kāpuši, vienkārši mēs vēl to neesam izjutuši. Gāzes un siltumtarifu palielinājums arī ir iemesls, kāpēc mums deflācija ir beigusies. To prognozējām vēl pagājušā gada beigās. Jautājums tagad ir par to, cik daudz gāzes, siltuma, un, iespējams, arī elektrības tarifu kāpumu ietekmēs ražošanas izmaksas – sākot ar pārtikas ražotājiem un beidzot ar veikaliem, jo viņiem kļūs dārgāk uzturēt savu infrastruktūru. Par šo ietekmi vēl ir grūti spiest. Mēs vairākas reizes un no dažādiem aspektiem mēģinājām rēķināt, un patiesībā sanāk, ka energoresursu daļa (gāze, siltums, elektrība) kopējās ražošanas izmaksās Latvijā nav ļoti liela – 5, maksimums, 10 procentu no kopējām izmaksām, tā ka ietekme uz to gala cenu nav tik traģiska. Protams, tā būs, un inflācijas rādītājos mēs to ieraudzīsim nākamā pusgada laikā. – Tā ka mūs gaida vēl viena barga ziema. Protams, tas tarifu sadārdzinājums būs diezgan briesmīgs daudziem cilvēkiem, kuri jau tāpat dzīvo no rokas mutē. Tas ir arī viens no riska faktoriem ekonomikai kopumā – ja cilvēkiem būs mazāk naudas tēriņiem, tas var palēnināt tos vārgos atveseļošanās procesus, kas ir vērojami kopš gada sākuma. Tajā pašā laikā, ja paskatīsimies patēriņa grozu, energoresursi tajā vidēji veido ap 6 procentiem. Cipars teorētiski nav šokējošs, bet ziemā tā ietekme būs diezgan jūtama. Turklāt daudziem nav vai nu iespējas, vai arī vēlmes un apziņas veidot kaut kādus uzkrājumus ziemas periodam. Cilvēki negatavojas tam, ka būs dārgāk jāmaksā par siltumu. Pēkšņi nāk ziema, un atkal naudas nav, bet par to tomēr vajadzētu padomāt jau iepriekš. – Vai vēl kaut kādās preču un pakalpojumu grupās sagaidāms cenu samazinājums?Ja paskatāmies uz patēriņa grozu un cenu kāpumiem, kuru dēļ inflācija Latvijā atsākusies, tad tie ir notikuši visbūtiskākajās kategorijās. Tas pats siltums un pārtika, kas ir ceturtā daļa no groza, degviela. Pārējās pozīcijās joprojām vērojama vai nu neliela deflācija, vai cenas vienkārši turas noteiktā līmenī. Pārsvarā tie ir pakalpojumi. Jautājums ir, vai šajās grupās deflācijas tendences turpināsies. Bet kopumā prognozējam, ka patēriņa cenas turpinās palielināties vismaz tuvākā pusgada laikā, taču, ja skatāmies kopumā, vairāk naudas jau cilvēkiem nepaliek. Otrā ceturkšņa dati parādīja, ka iedzīvotāju ieņēmumi kopš krīzes sākuma ir nedaudz palielinājušies pirmoreiz, bet būtiski jau situācija neuzlabojas. Un ja vēl runājam par cenu kāpumiem – tie jau ir piežmieguši rīkli patērētājiem, jo mazumtirdzniecības apjomi sāk augt ļoti vāji. Gada sākumā gan pārtikas, gan nepārtikas preču apgrozījums palielinājās, bet pēdējos mēnešos šis process ir apstājies. Iespējams, iemesls ir tas, ka cenu palielinājums no ražotāju un tirgotāju puses bijis pārāk liels. Patērētājs nevar to panest. Cenas pagaidām kāpj atrāvumā no pirktspējas. – Jūs rūpīgi sekojat degvielas cenu pārmaiņām – vai arī šīs izmaksas tuvākajā laikā draud palielināties?Mēs vienmēr skeptiski esam izturējušies pret prognozēm, ka benzīns kļūs tikai dārgāks. Ja skatāmies uz naftas cenām pasaulē vai benzīna vairumtirdzniecības cenām Eiropā, tad tās pēdējos mēnešos nav mainījušās. Gada pirmajā pusē vairāki ārzemju analītiķi paredzēja, ka naftas cena sasniegs 100 dolāru par barelu un pat vairāk, taču tagad šis process ir pilnīgi pretējs. Pieprasījums pēc naftas samazinās un droši vien arī turpinās iet uz leju, tāpēc arī naftas cena būs vēl zemāka par pašreizējiem 70 dolāriem par barelu. – Līdz šim gan ne vienmēr cenu samazinājums pasaulē nozīmēja arī zemākas degvielas cenas Latvijas benzīntankos… Pašreizējais naftas cenu samazinājums Latvijā jau ir jūtams, bet novirzes 3 – 5 santīmu robežās var būt un tās ir. No apmēram 80 santīmiem 95. benzīna cena samazinājusies līdz kādiem 76 santīmiem, taču tas joprojām ir par augstu, salīdzinot, piemēram, ar Ziemeļeiropas vairumtirdzniecības cenām. Kaut kā tomēr gribas domāt, ka sabiedriskais spiediens galu galā liks tirgotājiem samazināt ambīcijas attiecībā uz uzcenojumu.
