Uzņēmēji atzīst, ka tikšanās ar Saeimas un valdības pārstāvjiem ir nepieciešama, jo līdzšinējās un arī pašreizējā valdība savā rīcībā ir stipri atrautas no situācijas ārpus Rīgas.
Uzņēmēji atzīst, ka tikšanās ar Saeimas un valdības pārstāvjiem ir nepieciešama, jo līdzšinējās un arī pašreizējā valdība savā rīcībā ir stipri atrautas no situācijas ārpus Rīgas. «Ja līdzīgas tikšanās būs regulāras, ja valdības un Saeimas pārstāvji problēmās arī ieklausīsies un atbilstoši rīkosies, rezultāti liks par sevi manīt,» domā SIA «Autobusu tehniskais centrs» direktore Viktorija Ļubļinska.
Interesē ES realitāte
Uzņēmēji akcentē ar iestāšanos Eiropas Savienībā (ES) gaidāmās problēmas. Līdzšinējā informācija par ES tiek vērtēta kā sadrumstalota un nepietiekama. «Ikviens uzņēmējs skaidri grib zināt, kas sagaida viņa pārstāvēto nozari, to, vai valsts aizsargās vietējos uzņēmumus, kāda būs kontrolējošo iestāžu rīcība pārejas periodā, vai tās speciāli negremdēs uzņēmējus. Vēl pirms iestāšanās ir jābūt skaidrībai par spēles noteikumiem. Svarīgi arī tas, kā valsts aizsargās savu pilsoņu intereses. Sagrieztā kuģa skandāls, zviedru pilsoņa atbildība par mūsu valsts iedzīvotāju sabraukšanu. Līdz ar iestāšanos ES šādas problēmas aktualizēsies aizvien vairāk. Un mums jābūt sagatavotiem,» spriež Ražotāju un tirgotāju asociācijas priekšsēdētājs Imants Kanaška.
Iestāja ES nozīmē arī to, ka daudzi uzņēmumi nespēs izpildīt Eiropas nosacījumus un tiem būs jālikvidējas, jo Eiropa un Latvija tomēr ir dažādos līmeņos. Līdz šim, par ES runājot, galvenokārt akcentē iespējas, kas pavērsies, bet skarbo realitāti – visai maz.
Autobusu tehniskā centra direktore V.Ļubļinska akcentē kvalificētu strādnieku sagatavošanas problēmu. «Daudzi jaunieši ir traģiskā situācijā, jo nevar atļauties stāties augstskolā: daudziem nav finansiālu iespēju, daudziem pietrūkst dotību. Tāpēc liela daļa palikusi novārtā. Tajā pašā laikā uzņēmumos trūkst kvalificētu strādnieku. Valsts izglītībai tērē lielus līdzekļus, bet acīmredzot tie nav mērķtiecīgi virzīti. Arī no bezdarbnieku pārkvalificēšanas nav gaidītās atdeves. Uzņēmējiem nekas cits neatliek, kā «sisties» un pašiem risināt strādājošo apmācības jautājumu, lai gan tas nav pareizi.»
Vēl «lauzīs šķēpus»
Uzskaitītie jautājumi nepieder pie tiem, uz kuriem var atbildēt uz karstām pēdām. Atliek cerēt, ka parlamenta un valdības pārstāvji tajos ne vien ieklausīsies, bet tos arī risinās. Risinājumu varētu sagaidīt īpašuma nodokļa atlaides jautājumā Jelgavas Ledus hallei – citviet sporta būves no šīs nodevas ir atbrīvotas. Par Valsts investīciju programmas projektiem vēl būs «jālauž šķēpi». ZZS pārstāvji piekrīt, ka finansējuma samazinājums būtiski ierobežos pašvaldību iespējas, un uzskata, ka nebūtu pieļaujama iesākto projektu apturēšana, tostarp 2. ģimnāzijas sporta halles būvniecība. Kā tas izdosies, rādīs valsts budžeta pieņemšanas gaita.
Uzņēmums «Jelgavas ūdens» vides ministru Raimondu Vējoni iepazīstināja ar ūdenssaimniecības rekonstrukcijas projekta gaitu. Uzņēmumam būtu svarīgi saņemt ienākuma nodokļa atlaides. «Pagājušajā gadā nopelnīti 135 tūkstoši latu. Ceturto daļu no šīs summas samaksāsim nodoklī. Pilsētai un pilsētniekiem būtu izdevīgāk, ja to varētu ieguldīt investīcijās. Vēl jo vairāk tāpēc, ka projektu realizēsim bez pašvaldības līdzdalības,» stāsta direktors Jānis Laizāns. Ministrs norāda, ka atlaides pieejamas likumā noteiktā kārtībā un risināmas ar Finanšu ministriju.
Naudai jānāk līdzi
Saeimas deputāts Andris Bērziņš Jelgavas bērnunamā vienojies, ka mūsu pilsētā varētu realizēt jaunu pilotprojektu un strādāt ar tām ģimenēm, kuru bērni nonāk bērnunamā. Abas puses bijušas vienisprātis, ka arī sociālo darbinieku skaita palielināšana un to mērķtiecīgs darbs ļautu nobremzēt bērnunama audzēkņu īpatsvara pieaugumu. Taču likumi paredz, ka darbinieku īpatsvaram (viens darbinieks uz 1 000 iedzīvotājiem) jāpalielinās no 2008. gada.
Par neloģisku rīcību, aizbildinoties ar līdzekļu trūkumu, A.Bērziņš pēc Jelgavas 1. sanatorijas internātskolas apmeklējuma uzskata specializēto internātskolu nodošanu pašvaldībām. «Tās no valsts var pāriet pašvaldības pārraudzībā, bet tikai kopā ar naudu.» Ar Jelgavas internātskolas vadību viņš vienojies par detalizētu problēmu uzskaitījumu un iespējamo finanšu risinājumu.
Arī labklājības ministre Dagnija Staķe atzīst, ka specializētos pansionātus, ko līdz šim finansē valsts, varētu pārņemt pašvaldības, bet finansējumam ir jānāk līdzi.
***
Lielu preses konferences daļu aizņēma vispārīgas parlamenta un valdības pārstāvju uzrunas. Četrus mēnešus pēc vēlēšanām reklāmiskā pieskaņa šķita lieka. Amatpersonas bija ievērojušas, ka atšķirībā no dažām citām pilsētām Jelgava ciemiņus nesagaidīja ar piketu. Bet tas, vai jelgavnieku pacietības vadzis nelūzīs, atkarīgs no valdības tālākās rīcības.
