Laikam ilgi Rīgā nebija bijis tik skaļa vakara kā pēc Latvijas – Turcijas futbola izlašu spēles.
Laikam ilgi Rīgā nebija bijis tik skaļa vakara kā pēc Latvijas – Turcijas futbola izlašu spēles. Nav dzirdēts par gājienu uz Turcijas vēstniecību un ziedu nolikšanu par godu Latvijas futbolistu uzvarai, bet pūšamo instrumentu un izsaucienu troksnis bija dzirdams vēl ilgi pēc Latvijas izlases uzvaras ar 1:0.
Pats skatījos šo leģendāro spēli pāris simtu metru attālumā no “Skonto” stadiona, kā vairums futbola līdzjutēju, tikai tiešraidē televīzijā.
Kāda spēle likās mūsu futbola speciālistiem, kas bija “Skonto” stadionā? FK “RAF” treneris Mihails Andrejevs uzskata, ka Latvijas futbolisti parādīja labu futbolu. Žēl, ka Māris Verpakovskis nerealizēja savu otro vārtu gūšanas momentu, kas bija daudz izdevīgāks nekā tad, kad tika gūti vienīgie vārti. Šodienas atbildes spēle Stambulā būs pavisam citāda – turkus atbalstīs varbūt pat vairākkārt varenāk, futbola laukums noteikti būs labākā stāvoklī (sala dēļ Rīgā tas bija līdzīgs slidotavai, kas Latvijas komandai deva zināmas priekšrocības, jo sezonas beigu spēlēs vietējā čempionātā reizēm ir šādi laukumi). Svarīgi ātri neielaist vārtus un ideālais variants – gūt tos pirmajiem. Joprojām favorīti ir turki, kuru potenciālās iespējas ir lielākas, bet cerības uz it kā neiespējamo iekļūšanu Eiropas čempionāta finālā ar šo veiksmīgo spēli ir saglabājušās.
Neiznāca sazināties ar FK “Viola” galveno treneri Daini Kazakēviču, bet vēl pirms šīs spēles viņš uzskatīja, ka izredzes uz uzvaru divās spēlēs ir tikpat kā nereālas. Svarīgākais, ka mūsējo iekļūšana pārspēlēs dos stimulu Latvijas futbola attīstībai kopumā. Piemēram, Latvijas Basketbola federācija saņem neskaitāmi lielāku dotāciju no valsts, bet futbola sistēmā ir lielākais aktīvo sportistu, tajā skaitā jauniešu un treneru, skaits mūsu valstī. Panākumi Eiropas čempionāta atlases turnīrā varētu kaut nedaudz mainīt varas iestāžu attieksmi, tajā skaitā pašvaldību.
Pirms smagā šodienas vakara lielākā daļa ir piesardzīgi optimisti. Žēl, ka mūsu izlase turkiem atdeva spēles grožus tad, kad pretinieki bija palikuši desmit vīru sastāvā. Turki pēdējās 20 minūtes bija daudz aktīvāki un bīstamāki uzbrukumos par Latvijas spēlētājiem, bet mūsējie necentās izmantot radušās iespējas konstruktīvai izspēlei pat stūra sitienos. 1:0 teorētiski ir pārāk mazs pārsvars. Optimismu vienīgi vieš tas, ka turku jau tā ne pārāk drošajā aizsardzības līnijā brīdinājumu dēļ nebūs divu pamatsastāva spēlētāju. Par lielu izrunāšanos saņemto brīdinājuma dēļ vārtos nestāvēs arī viens no labākajiem Eiropas vārtsargiem Ruštu. Latvijas futbola izlase vislabāk jūtas pretuzbrukumos, bet bažas par aizsargiem ir arī mums. Vai it kā “neiespējamais” notiks? Cerība mirst pēdējā.
