Pagājušajā nedēļā, ejot cauri Rīgas centram, pamanīju reklāmu, kas ziņoja par Igo koncertprogrammu «Bet dzīvē viss ir savādāk».
Pagājušajā nedēļā, ejot cauri Rīgas centram, pamanīju reklāmu, kas ziņoja par Igo koncertprogrammu «Bet dzīvē viss ir savādāk». Šis nosaukums man lika aizdomāties. Turpinot savu ceļu, es domāju par neskaitāmajām bērnībā izlasītajām dažādo tautu pasakām, kas vienmēr beidzās laimīgi. Atcerējos vairākus romānus, kuru noslēgums ļāva atslābināties un klusībā nopriecāties, ka viss ir labi beidzies. Tad arī atmiņā atausa kāda saruna, kurā mans sarunu biedrs teica, ka cilvēkiem Bībeles laikmetā bija pilnīgi citāda dzīve. Mūsu pasaules nepārklājas. Tagad viss notiekot daudz reālāk. Citiem vārdiem sakot, dzīvē viss ir savādāk.
Turpinot savu ceļu, domāju par ikdienas straujo skrējienu un neskaitāmajiem dzīves scenārija pagriezieniem, kas ne vienam vien cilvēkam rada vēlēšanos, gluži kā videofilmu skatoties, nospiest pauzi. Vienu brīdi pāris plāno sākt kopēju dzīvi, bet pārāk daudziem pienāk laiks, kad viņi sāk plānot katrs savu ceļu. Vienu brīdi sieviete ir mātes cerībās, un varbūt pavisam negaidīti pēkšņi mediķiem jācīnās gan par mātes, gan bērna dzīvību. Vienu brīdi vecāki cer, ka bērns būs sekmīgs dzīvē un karjerā, bet tad atklāj, ka viņa vēnas ir adatu sadurstītas. Vienu brīdi tu ēd pusdienas kopā ar savu bērnības draugu, bet mājupceļā iereibis autovadītājs izdzēš viņa dzīvību.
Kristus arests un nāve pārsteidza Viņa mācekļus nesagatavotus. Vēl pirms dažām dienām ļaudis Jēzu Jeruzalemē sagaidīja kā nacionālo varoni un ķēniņu, klādami uz putekļainā ceļa savas drēbes un palmu zarus. Mācekļi šajā dienā klusībā domāja, ka bija vērts vairākus gadus veltīt Kristum un sekot Viņam. Nu viņu cerības bija vistuvāk piepildījumam. Viņš mācīja kā tāds, kam ir spēks un autoritāte. Tas bija tik aizraujoši – atrasties šo notikumu attīstības virpulī. Šķita, ka visa tauta seko Viņam… Jūdasa nodevība un Kristus arests nāca kā zibens spēriens no skaidrām debesīm.
Pēteris, tumsā slapstīdamies, sekoja Jēzus arestētājiem. Pa gabalu viņš redzēja Jēzus pratināšanu naktī. Redzēja, kā Viņa nāvi pieprasa tautieši, kas pirms dažām dienām bija gatavi celt Jēzu par valdnieku. Arī to, kā kareivji par Viņu ņirgājās un galvā uzlika ērkšķu kroni. Vēlāk redzēja, kā katrs pletnes cirtiens iegriežas Viņa mugurā. Uz tās pašas sakapātās muguras tika uzlikts krusta šķērsbaļķis. Āmuriem klaudzot, Viņa rokas un kājas tika pienaglotas pie krusta. Tur, karājoties starp debesīm un zemi, Kristus nomira.
Tur nomira mācekļu cerība. Tur nomira daļa no viņu dzīves. Tas bija tik traģiski, tik reāli, tik šodienīgi… Viņiem bija jāmācās, ka bezcerīgu situāciju nav. Ir tikai cilvēki, kas zaudējuši cerību konkrētajā situācijā.
Bezcerība, vienaldzība, neticība. Šī nesvētā trīsvienība ir kā ķirmis, kas šajā grūtajā laikā grauž tik daudzus Latvijas un Jelgavas ļaudis. «Kur nav ticības nākotnei, tur nav spēka šodienai,» teicis H.E.Lukoks. Varbūt mēs tik bieži līdzināmies Kristus mācekļiem? Viņi bija tā ļāvušies bezcerībai, ka sākotnēji neticēja Kristus augšāmcelšanās faktam. Pat dzīvajam Kristum, sastopoties ar mācekļiem, viņi ar pūlēm bija jāpārliecina. Saredzējuši cerību, apjukušie mācekļi pārvērtās līdz nepazīšanai. Viņu drosme un vitalitāte bija apskaužama. Viņi tagad mācēja redzēt cerību. Kristus bija viņu cerība un dzīves pamats.
Slavenais amerikāņu izgudrotājs Tomass Edisons elektrisko spuldzīti izgudrojis tikai pēc 6000 neveiksmīgiem eksperimentiem. Jauns žurnālists viņam vienreiz jautājis:
– Edisona kungs, tik daudzi jūsu eksperimenti ir izgāzušies, kādēļ jūs joprojām cenšaties radīt elektrisko lampu?
Zinātnieks atbildējis:
– Jaunais cilvēk, jūs neapjēdzat, ka es nemaz neesmu izgāzies, bet gan sekmīgi atklājis 6000 veidu, kādos elektrisko spuldzi nevar radīt.
Viņš bija vingrinājies redzēt cerības iemeslu.
Jēzus ir dzīvs! Jēzus ir augšāmcēlies! Viņš ir mūsu cerība! Jelgavas Baptistu draudze sveic pilsētas Domi, Jelgavas rajona Padomi un visus iedzīvotājus Kristus augšāmcelšanās svētkos. Novēlam ikvienam iepazīt un iegūt Cerību. «..cerība nepamet kaunā, jo mūsu sirdīs ir izlieta Dieva mīlestība ar Svēto Garu, kas mums dots.» (Vēstule romiešiem 5,5.)
