Slīcēju valsts, sliktāko peldētāju zeme – šādi un līdzīgi skarbi apzīmējumi pēdējā laikā ziņu virsrakstos veltīti Latvijai, kur pēc dažām aplēsēm teju vai katrs otrais dzīvo ūdens tuvumā. Slīkšanas gadījumu un peldētprasmes statistika Eiropas valstu vidū mums tiešām nav glaimojoša, un cēloņu meklēšanā aktīvi sākusi iesaistīties arī Latvijas Peldēšanas federācija. “Mēs varam nodrošināt zinātnisko un metodisko bāzi, bet pati apmācība ir un paliek pašvaldību atbildība,” uzsver federācijas prezidents Aivars Platonovs, taču LPF ar Sabiedrības integrācijas fonda atbalstu veiktā pētījuma dati var būt tām labs palīgs.
Pirmkārt, jau reālās situācijas apzināšanā, jo, izrādās – divām trešdaļām mūsu valsts iedzīvotāju peldētprasme tiešām ir nepietiekamā līmenī. Tikai seši procenti respondentu aptaujā pauduši pārliecību, ka peld teicami, vēl 30 procenti domā, ka ir labi peldētāji, taču padziļinātā jautājumā atklājies, ka arī viņu varēšana ne vienmēr atbilst objektīviem drošas prasmes kritērijiem. “Skandināvijas valstīs to definē kā spēju ielēkt ūdenī, nirt un nopeldēt vismaz 200 metru, tostarp 50 metru uz muguras, un Zviedrijā, piemēram, atbilstoši peldēt prot 80 procentu iedzīvotāju,” zina teikt A.Platonovs.
Starp mūsu “atpalicības” iemesliem, viņš kā galveno min sabiedrības kopējo neizpratni par to, cik nozīmīga ir māka peldēt no drošības un citiem aspektiem un cik svarīgi ir to apgūt zinoša speciālista vadībā.
Jelgava starp pirmrindniecēm
Tikai 28 procenti pašvaldību jau minētajā pētījumā apliecinājušas, ka nodrošina mācību programmā “sports” ietvertu bērnu obligātu peldētapmācību, un varam būt gandarīti, ka mūsu pilsēta ir to skaitā. Kā “Ziņām” pastāsta pilsētas Izglītības pārvaldes vadītājas vietniece Tija Aleksandrova, pilnībā sporta stundās tā ir integrēta 6. vidusskolā, kur ir pašiem savs peldbaseins, un Centra pamatskolā, kuras trīs specializētās peldēšanas klases apmeklē nodarbības LLU Sporta nama baseinā. Visi bērni reizi nedēļā peld pirmsskolas izglītības iestāžu baseinos “Rotaļa”, Ķipari” un “Kāpēcīši”. Desmit pašvaldības apmaksātas nodarbības “Kāpēcīšos” paredzētas arī pārējiem sešgadniekiem un Jelgavas skolu pirmklasniekiem, bet otro klašu audzēkņi savu obligāto 10 stundu programmu jau apgūst lielajā baseinā Specializētās peldēšanas skolas treneru vadībā. Pašvaldības finansētas ir arī fakultatīvās peldēšanas nodarbības LOK programmā “Sporto visa klase” iesaistītajiem (šajā mācību gadā tādu klašu Jelgavas skolās bija 10), bet tie, kuriem ir vēlēšanās nodarboties vēl papildus, var turpināt treniņus interešu izglītības grupās Specializētajā peldēšanas skolā.
Kā telefonsarunā “Ziņām” pauž A.Platonovs, peldēšanas skolas spēcīgās tradīcijas arī ir liecība, ka Jelgavā bērni gan iemācās peldēt, gan pēc tam jau iesaistās sporta treniņu grupās. “Mazajiem iemācītā peldēt prasme un zināšanas par drošu uzvedību pie ūdens – tas ir ieguldījums nākotnē. Tā būs nākamā paaudze, kas jau domās citādi un nodos šīs zināšanas tālāk,” viņš iztēlē veido cerīgu ainu, kuras pamatā būtu skolu programmās iekļauta ūdens kompetenču apguve.
Tikpat cerīga izklausās astoņgadīgās Annas mamma Dace, kuru sastopam LLU Sporta namā gaidām meitu pēc kārtējās peldēšanas nodarbības. “Nedzīvojam pie ūdeņiem, uz baseinu ir īpaši jābrauc. Varbūt ir kādi īpaši talantīgi vecāki, kas var paši bērnu iemācīt, es gan domāju, ka ir jāmāca speciālistiem. Vienīgi ar to, cik otrajā klasē paredzēts, varētu būt par maz, tāpēc vedam arī papildus.”
Atrod iespējas vasarā
Arī peldēšanas skolas direktorei Zelmai Ozoliņai ir kategorisks viedoklis, ka iemācīt pareizas kustības, elpošanu un rīcību uz ūdens var tikai speciālists: “Un pat ne vienkāršs sporta peldētājs, bet treneris ar izglītību un zināšanām metodikā.” Tāpat viņa piekrīt, ka ar otrklasnieku programmā paredzētajām stundām kārtīgai prasmes apguvei varētu nepietikt. “Taču skola ikvienam, kurš vēlas, piedāvā turpināt nodarbības mūsu interešu izglītības grupās. Cita lieta, ka bērna atvešana un aizvešana tad paliek vecāku ziņā, un ne katram darba dienā ir tādas iespējas.”
Šajā mācību gadā labi iesākto pavasara pusē pārtrauca “Covid-19” pandēmijas noteiktie ierobežojumi, bet, kad tos jūnijā atvieglināja, pašvaldība atrada iespēju apmaksāt “ūdeni” un treneru darbu vasaras brīvlaikā, līdz ar to LLU Sporta nama baseins kopš 15. jūnija līdz pat septembrim ir mazo jelgavnieku rīcībā. “Pirmām kārtām aicinājām otrklasniekus, kam pilnvērtīgs mācību process nesanāca, bet neatteicām arī citiem, un pieteicās pavisam 124 dažāda vecuma gribētāji,” Z.Ozoliņa atzīst, ka atsaucība bijusi pat negaidīti liela, taču ir izdevies visus sagrupēt un noteikumiem atbilstoši sakārtot arī nodarbību grafiku. Dalībnieki gan arī mainās, un viņa pieļauj, ka augustam jauni interesenti varētu vēl pieteikties.
Trūkst baseinu vai kā cita?
Starp mūsu vājo peldētprasmju iemesliem tiek minēts arī baseinu trūkums, kam A.Platonovs īsti nepiekrīt. “Ir vietas, kurās baseini vienkārši netiek izmantoti, un tā ir pirmām kārtām pašvaldību atbildība.”
Jelgavā, kur ar ūdens pieejamību problēmu nav, drīzāk, izrādās, jau par maz speciālistu. “Domāju, ka galvenokārt tas ir atalgojuma dēļ, kas šajā paaugstinātas atbildības profesijā ir, manuprāt, neatbilstošs,” spriež Z.Ozoliņa. Arī budžeta vietu skaits Sporta pedagoģijas akadēmijā, viņasprāt, varētu būt lielāks, varbūt pat ar akcentu uz peldēšanas speciālistiem, ja reiz gribam izkļūt no negatīvo rekordistu saraksta.
Noslīkušo cilvēku daudzumā, rēķinot uz simts tūkstošiem iedzīvotāju, esam Eiropas valstu līderi. Vai labāka māka peldēt novērstu arī negadījumus? “Ūdens kompetence, ko jau iepriekš pieminēju, ietver gan peldēt prasmi, gan prasmi apzināties dažādus riskus,” uzsver A.Platonovs. “Ne vien zināt, kā uz kājām vai galvas pareizi lēkt ūdenī, bet arī izvērtēt, kur to drīkst un kur nedrīkst darīt. Jaunieši, kas apmeklējuši peldētapmācību, vai jo īpaši sporta peldētāji, domāju, zina, ka lēkt uz galvas droši var tikai baseinā.”
45% Latvijas iedzīvotāju peldēt “iemācījušies” pašmācības ceļā. Tikai 18% norāda, ka apguvuši peldēšanu skolā vai apmeklējot peldētapmācības nodarbības. Starp respondentiem, kas vecāki par 35 gadiem, formālās nodarbībās peldēšanu apguvuši mazāk nekā 15%. Procentuāli vairāk peldēšanas pamatus skolā un/vai nodarbībās apguvuši gados jaunāki respondenti – vecumā līdz 34 gadiem tādu ir 28%.
Kā liecina šie dati, Latvijas sabiedrībā peldētprasme tiek uzskatīta par kaut ko ārkārtīgi vienkāršu un tādu, ko var apgūt pats. Tas arī lielā mērā ietekmē personas attieksmi pret savām spējām un drošību, atrodoties ūdens tuvumā.
No LPF uzturētās interneta vietnes peldidrosi.lv
