Šonedēļ apritēja 15 gadi kopš traģiskās avārijas Černobiļas atomelektrostacijā, kad Černobiļas iedzīvotāji tika pakļauti 100 reižu lielākai radioaktivitātei nekā pēc atombumbas nomešanas Hirosimā.
Šonedēļ apritēja 15 gadi kopš traģiskās avārijas Černobiļas atomelektrostacijā, kad Černobiļas iedzīvotāji tika pakļauti 100 reižu lielākai radioaktivitātei nekā pēc atombumbas nomešanas Hirosimā. Šī avārija nav tikai pagātne. Jau vairākus gadus Baltkrievijā palielinās ar fiziskiem defektiem dzimušo bērnu skaits. Zinātnieki lēš, ka par avārijas upuriem kļuvuši vairāk nekā 15 miljoni cilvēku. Viņu ārstēšanai vēl būs jātērē 60 miljardi dolāru. Bet no 600 000 cilvēku, kas piedalījās avārijas seku novēršanā, daudzi ir miruši vai kļuvuši par apgādājamiem invalīdiem. Neņemot vērā traģēdiju Černobiļā, daudzas mazākas avārijas ar un bez cilvēku upuriem, ne mazums kodolzinātnieku turpina aizstāvēt atomspēkstacijas kā videi «nekaitīgāko» elektroenerģijas iegūšanas veidu… Dati rāda, ka gan Eiropā, gan ASV elektroenerģijas iegūšana kodolspēkstacijās procentuāli tikai palielinās.
Pirmdien savu vainu atzina seši japāņu kodoldegvielas rūpnīcas darbinieki, kas apsūdzēti nolaidībā, 1999. gadā izraisot Japānas lielāko kodolavāriju un divu cilvēku bojāeju. Avārija notika JCO piederošajā Tokaimuras rūpnīcā, kad trīs strādnieki, izmantojot tērauda spaiņus, nevis paredzēto aprīkojumu, iepildīja rezervuārā 16 kilogramu urāna – septiņreiz vairāk par paredzēto daudzumu –, šādi izraisot ķēdes reakciju. Divi no šiem strādniekiem vēlāk nomira slimnīcā no radioaktīvā apstarojuma, bet trešais izrakstīts no slimnīcas un ir starp apsūdzētajiem. Rūpnīcas vadītājs Kendzo Kosidzima un pieci citi darbinieki oktobrī tika apcietināti un apsūdzēti kodoldrošības noteikumu pārkāpšanā un profesionālā nolaidībā. Avārijas laikā tika apstaroti vismaz 439 cilvēki un 320 tūkstoši vairāk nekā dienu nedrīkstēja iziet no mājām. Prokuratūra apsūdzējusi arī rūpnīcas vadību, ka tā slēpusi novecojušu aprīkojumu pirms 1996. gadā notikušās inspekcijas.
Bet Izraēlā šonedēļ tika apcietināts viens no vadošajiem valsts kodolzinātniekiem, kas palīdzējis attīstīt valsts kodolbruņojuma programmu. 75 gadus vecais Ichaks Jākovs, atvaļināts ģenerālbrigadieris, kas iepriekš vadījis pētījumus Izraēlas aizsardzības spēku vajadzībām, tiek nopratināts par attiecībām ar kādu krievieti, kurai, iespējams, bijusi pieejama ar viņa darbu saistītā informācija. Amatpersonas aizliegušas Izraēlā ziņot par Jākova lietu.
Tikai divi Izraēlas masu saziņas līdzekļi – «Haaretz» un armijas radio – atļāvušies ziņot par notikušo, atsaucoties uz britu laikrakstā «Sunday Times» sniegto informāciju. Tiesa gan, Jākova draugi, ar kuriem laikraksta žurnālistiem izdevies sazināties, apgalvo, ka viņš no Izraēlas aizsardzības spēkiem atvaļinājies pirms 25 gadiem un līdz pagājuša gada septembrim strādājis ASV par vadītāju kādā datorkompānijā, kurai ir laboratorijas Izraēlā un Krievijā. Varbūt Izraēlas slepenpolicistus vienkārši ieinteresējusi 75 gadus vecā zinātnieka sakari ar kādu, acīmredzot jaunu, krievu sievieti?
Daudz lielākas problēmas radās ASV un Krievijas zinātniekiem, kad negaidīti pazuda sakari ar Starptautisko kosmosa staciju (SKS), ar kuru aizvadītās nedēļas nogalē savienojās ASV daudzkārt izmantojamais kosmosa kuģis «Endeavour». Ekspedīcija septiņu cilvēku – četru NASA astronautu, viena Kanādas Kosmosa aģentūras astronauta, Eiropas kosmosa aģentūras ESA astronauta un Krievijas kosmonauta – sastāvā uz SKS nogādāja un uzstādīja tā saukto «mehānisko roku», kas samazinās kosmonautu nepieciešamību iziet atklātā kosmosā, veicot SKS apkopes darbus.
Savukārt par nelegāliem «sakariem» Francijas policija šonedēļ aizturēja divus jauniešus, pie kuriem tika atrastas četras pagājušajā gadā Kamila Pisaro muzejā Pontuānā nozagtās impresionistu gleznas, tai skaitā viens Pisaro darbs, viņa dēla Žorža Luija Ejē un Lidovika Pejē darbi.
Šonedēļ vienlaikus tika organizētas divas glābšanas ekspedīcijas uz mūsu planētas aukstāko apgabalu. Divas Jaunzēlandes gaisa spēku lidmašīnas izlidoja uz Makmērdo bāzi Antarktīdā, lai evakuētu četrus amerikāņus, kuriem ir medicīniskas problēmas, kas nav izārstējamas šīs bāzes slimnīcā. Savukārt divas Kanādas lidmašīnas devās evakuācijas misijā uz Amundsena – Skota Dienvidpola staciju, no kuras bija jāaizved ārsts Ronalds Šemenskis, kas saslimis ar pankreatītu (aizkuņģa dziedzera iekaisumu). Sagadīšanās: Šemenskis arī ir amerikānis.
