Mana šīs vasaras aktualitāte numur viens, tēlaini izsakoties, ir jauna dzīves posma pamatakmens mūrēšana – iestāšanās augstskolā.
Mana šīs vasaras aktualitāte numur viens, tēlaini izsakoties, ir jauna dzīves posma pamatakmens mūrēšana – iestāšanās augstskolā. Jau sen zināju, ka studēšu Latvijas Universitātē, jo tā šķiet kārtīga un uzticama valsts mācību iestāde. Arī atestāts nepievīla – visus eksāmenus nokārtoju A līmenī! Prieki mājās! Toties specialitātes izvēle – tiesību, komunikācijas zinātne vai angļu filoloģija – līdz pat dokumentu iesniegšanai bija urdoša dilemma. Interesē visas trīs programmas, tāpēc žēl, ka LU nav iespēju pašam sastādīt savu lekciju sarakstu. Pēc neauglīgām pārdomām tomēr kā prioritāti izvēlējos tiesību zinātni, kur tiku uzņemta budžeta grupā. Urrā!
Pagaidām gan vēl nekas neliecina, ka visus piecus gadus solus deldēšu Rīgā, Raiņa bulvārī 19. Ja nepatiks, stāšos citur – “esmu vēl jauna, man viss vēl priekšā”, kā dziedāja “Lādezers”! Dzīvē ir vērts darīt jebko, kaut vai lai saprastu, ka tas nav radīts man.
Ar draugiem atskārtām, ka esam izvēlējušies pašas populārākās “Alma mater” studiju programmas – tiesības, ekonomiku un vadību un komunikāciju. Šajās fakultātēs studēt gribētāju patiešām bija ka biezs. Nekas neliecināja, ka Latvijā vēlme studēt krietni samazinājusies. Varbūt iemesls ir demogrāfisks – 80. gadu vidū, kad pasaulē nāca šā gada reflektanti, dzimstību samazināja Černobiļas katastrofa. Varbūt tur ir cita sakarība.
Pēdējā laikā mana ikdiena ir īpaši dinamiska – ar bērnu un jauniešu centra “Junda” šovdeju kopu “Benefice” aktīvi gatavojamies šovam “Zvaigžņu naktī”, kas notiks sestdien Valmierā, un citiem koncertiem. Ar dejošanu esmu aizrāvusies, jo “Beneficē” tā ir vairāk nekā tikai kustība. Es materializēju savas izjūtas un, lai arī cik pretrunīgi tas būtu, gūstu garīgu atslodzi. Deja ir kā lieliska “Gallina Blanca” manas dzīves zupai.
Sekojot līdzi politiskajām norisēm Latvijā, bieži pieķeru sevi domājam, kāpēc tik “nevēlami” Eiropai un vispār savienībām ir stipri un pārliecināti indivīdi. Kāpēc valdība Kalnietes vietā uz Eiropas Komisiju sūta Ūdri? Kāpēc neviens no tautas kalpiem saviem “kungiem” nepaskaidro šādu izvēli? Diez vai Saeimas priekšsēdētāja varētu lepoties ar labāku sagatavotību un atbilstību šim amatam nekā Sandra Kalniete. Šķiet, Ūdre pat sapucēties nevar bez stilista. Visi to saprot, bet glābt situāciju nespēj. Un tā vien liekas, ka sievietes ir īstenās politikas virzītājas – veči tikai lemj, bet valsti pārstāvēt sūta viņas. Taču, kura no dāmām aizstāvēs valsts intereses un kura tikai turpinās ierasto sēdēšanu augstā krēsla, – tas ir cits jautājums.
Varbūt savā jaunajā specialitātē spēšu izprast politiķu rīcību. Varbūt ir vērts ievest politiskā psihologa amatu, kas beidzot cilvēkiem varētu paskaidrot, kāpēc tieši “ūdres” un kāpēc ne “strīķes”.
Labāk pirms ikvakara pārsteigumiem “Panorāmā” došos peldēties un baudīt augusta sauli. Ilgi jau nespīdēs. Lai mūsu olimpieši Atēnās nepaliek ēnā!
Liene Pierhuroviča, Latvijas Universitātes studente
