Pieminot Černobiļas katastrofas 31. gadadienu, tradicionāli aprīļa nogalē kopā pulcējās Jelgavas pilsētas, Jelgavas un Ozolnieku novada katastrofas seku likvidatori, kuru nesavtīgais, dzīvībai bīstamais darbs ierobežoja radiācijas izplatību vēl plašākā apkārtnē.
«Es kā toreizējais valdības komisijas dalībnieks varu atklāt, ka tūlīt pēc katastrofas virs Maskavas tika palaistas lidmašīnas, kuru uzdevums bija ķīmiski apstrādāt mākoņus, lai pēc iespējas mazāk radioaktīvo daļiņu nolītu virs galvaspilsētas. Mākoņi aizgāja Baltkrievijas virzienā,» atceroties Černobiļas avārijas seku likvidēšanu, stāsta Latvijas savienības «Černobiļa» prezidents Arnolds Vērzemnieks. Latviju toreiz radioaktīvie putekļi skāruši samērā maz. Savukārt Ukrainas vēstniecības pirmais sekretārs Ruslans Cekovs, kurš bija ieradies pateikties avārijas seku likvidētājiem, uzsvēra – zaudējumi varēja būt mazāki, ja tajā situācijā PSRS būtu pieņēmusi piedāvāto starptautisko palīdzību. Viņš piebilda, ka pērn Černobiļā pabeigts uzstādīt jaunu sarkofāgu, kas apkārtējo vidi no kaitīgā starojuma pasargās vēl vismaz 100 gadu.
Runājot par biedrības sasniegto rūpēs par černobiliešiem, A.Vērzemnieks min 1999. gadā pieņemto likumu par Černobiļas atomelektrostacijas avārijas seku likvidēšanas dalībnieku un atomelektrostacijas avārijas rezultātā cietušo sociālo aizsardzību. «Līdz tam dažiem politiķiem attieksme pret mums bija tāda: Latvijas valstij gar jums nav nekādas daļas, ejiet prasiet palīdzību tiem, kas jūs turp sūtīja. Līdz šim likums ir grozīts sešas reizes, tādējādi uzlabojot černobiliešu aprūpi,» skaidro A.Vērzemnieks. Viņa kolēģis Latvijas savienības «Černobiļa» viceprezidents Ilmārs Kalniņš teic, ka pēc likuma sociālās rehabilitācijas kurss černobiliešiem pienākas katru gadu, taču reāli to var nodrošināt tikai reizi divarpus gados. Biedrības pārstāvji sapulces dalībniekus informēja, ka līdz 30. septembrim černobiliešiem tiks veikts pensiju un pabalstu pārrēķins un tie, kam bija mazākas pensijas, saņems vairāk. «Pašiem nevajag pieteikties, pārrēķins notiks centralizēti,» piebilda A.Vērzemnieks.
Jelgavnieks Aleksandrs Dombrovskis, kurš Černobiļā bīstamajā zonā strādāja pusgadu, labprāt nāk uz šo pasākumu, kur var satikt citus černobiliešus. Aleksandrs turpina strādāt. «Kad pārbraucu no Černobiļas, man gribēja dot otro invaliditātes grupu ar pensiju 19 rubļu mēnesī. Es no tās atteicos, jo citādi mani neņemtu darbā, un kā gan tad es varētu rūpēties par tolaik vēl mazajiem bērniem,» viņš atceras. Jelgavnieks Antans Vačaitis, kurš strādāja avarējušā reaktora tuvumā, atzīst, ka tagad lielākā problēma ir zobu izkrišana. Arī viņš turpina strādāt. Savukārt avārijas seku likvidētājs Ingus Zēģelis optimismu uztur ar mākslas palīdzību. Viņš glezno un arī turpina strādāt algotu darbu.
