Jelgavas reģionālās vides pārvaldes ūdens aizsardzības inspektors Andrejs Zabeļins atklājis vairākus patvaļīgus koku ciršanas gadījumus upju aizsargjoslās.
Jelgavas reģionālās vides pārvaldes ūdens aizsardzības inspektors Andrejs Zabeļins atklājis vairākus patvaļīgus koku ciršanas gadījumus upju aizsargjoslās.
Šogad konstatēti divi nelikumīgi koku ciršanas gadījumi upju krastos – Vilces pagastā pie Vilces upes un Cenu pagastā pie Misas upes. Savukārt pagājušogad atklāti un sodīti koku zāģētāji Platones pagastā pie Platones upes, Ozolnieku pagastā pie Iecavas upes un Zaļenieku pagastā pie Tērvetes un Svētes upes.
Šajos gadījumos pārkāpti likumi «Par aizsargjoslām» un «Par meža apsaimniekošanu un izmantošanu», kā arī nodarīts kaitējums videi.
Izzāģējot kokus upju malās, tiek samazināta krastu noturība un var sākties erozija, kuru apturēt ir grūti, skaidro A.Zabeļins. Sevišķi bīstami tas ir vietās, kur upe veido līkumus. Aizsargjoslu platumu nosaka, ņemot vērā upju garumu. Vairāk nekā 100 kilometru garām upēm (arī Misai) tā ir ne mazāk kā 300 metru plata josla abos krastos. 10 metru platā joslā nedrīkst celt ēkas, lietot mēslošanas un augu aizsardzības līdzekļus, art augsni, bet 50 metru platā joslā aizliegta kailcirte. Aizsargjoslu likums nepieļauj arī upmalās izgāzt atkritumus.
Inspektors noskaidrojis, ka nelikumīgie koku cirtēji ir pagastu iedzīvotāji, kuriem nav darba un kuri ir draugos ar alkoholu. Nocirstie koki lielākoties realizēti tuvējo māju iedzīvotājiem vai izmantoti savām vajadzībām. Nozāģēti tiek lielākie koki, dažviet atstājot celmus cirtēja ceļgalu augstumā. Zari samesti kaudzēs turpat upmalās, bet sīkie koki tiek atstāti augam. Nelikumīgos zāģētājus neinteresē bebru nogāztie un kritušie koki, arī tie paliek upmalās.
Dažkārt savas īpašuma tiesības pārvērtē privātīpašnieki, kas netālu no ūdenskrātuvēm atrodošās zemes platībās izcērt kokus vai uzar zemi līdz ūdens līmenim.
Vides pārvaldei šādu pārkāpumu atklāšanā izveidojusies laba sadarbība ar policijas iecirkņu pilnvarotajiem, kā arī ar mežziņiem un mežsargiem. Vainīgie tiek ātri atrasti un arī sodīti. Naudas sods var būt no 50 līdz 250 latiem. Malku konfiscē un izlieto, piemēram, pagasta katlumājas apkurei, kā tas notika Zaļeniekos.
Lai nerastos konflikti ar likumu, inspektors atgādina, ka par meža fondā neietilpstoša koka ciršanu jāsaņem atļauja. Tāpat kā līdz šim var vērsties pie mežsarga vai mežziņa, kas pieņems lēmumu pats vai jautājumu virzīs tālāk uz pašvaldību, reģionālo vides pārvaldi vai citu iestādi.
