Jelgavas un rajona skolās pieredzes apmaiņas vizītē bija ieradušies vairāk nekā 30 skolu direktoru no Cēsīm un Cēsu rajona.
Jelgavas un rajona skolās pieredzes apmaiņas vizītē bija ieradušies vairāk nekā 30 skolu direktoru no Cēsīm un Cēsu rajona. Viesi iepazinās ar mācību darbu vidusskolās un arodskolās, kā arī apmeklēja topošo izglītības centru Zaļeniekos.
Jau par tradīciju Cēsu skolu direktoriem kļuvuši pieredzes apmaiņas braucieni uz kādu Latvijas pilsētu. Vizītes mērķis ir tuvāk iepazīties ar mācību darba organizāciju, stāstīt par savējo un labākās idejas pēc tam pārņemt savā darbā.
Cēsu rajona Padomes Skolu valdes priekšsēdētājs Tālis Jaunzemis “Ziņām” teica, ka Jelgava nav izvēlēta nejauši, pēdējā laikā par tās izglītības darba organizēšanu daudz laba dzirdēts un par piemēru minēts.
Cēsinieki iepazinās ar plašo un daudzveidīgo Jelgavas Metodiski informatīvā centra darbu, kā arī pilsētas Izglītības pārvaldes darba organizāciju. Apmeklēja 1. ģimnāziju un tikās ar Augstākās izglītības padomes priekšsēdētāju Baibu Rivžu, diskutēja par augstākās izglītības procesiem.
Vizītes otrā daļa bija paredzēta Jelgavas rajona izglītības darba izzināšanai. Izglītības pārvaldes vadītājs Uldis Gāle ciemiņus veda uz Zaļeniekiem. “Šodien ir ļoti interesanta diena, jo iedziļināmies arodvidusskolas darbā un problēmās, kas skar arī mūsu intereses. Patiess prieks par pagasta priekšsēdētājas Vijas Cīrules un pārējo pagasta cilvēku lielo uzņēmību un drosmi mūsdienās būvēt jaunu skolu. Lai spertu šādu soli, jābūt milzīgai drosmei un apkārtējo atbalstam.
Cēsīs šogad plānots celt pamatskolu apmēram 500 bērniem. Arī Raunas vidusskola ir tik pamatīgi renovēta, ka gandrīz vai uzskatāma par jaunuzceltu, taču, ka kādā Cēsu rajona pagastā celtu pilnīgu jaunu izglītības iestādi, mums tā nav bijis ļoti sen. Tas vien norāda, ka pagasts prot strādāt,” uzskata T.Jaunzemis.
Abu rajonu izglītības darba vadītāji atzina, ka Izglītības ministrijai steidzami jārisina jautājums par mācību satura pārskatīšanu. “Statistika liecina, ka 25 – 30 procenti bērnu nespēj sekmīgi apgūt pamatizglītības programmu, jo vairāki priekšmeti ir pārlieku sarežģīti. Par to pārsteigti ir arī mūsu ārvalstu kolēģi, kas stāsta, ka tādu vielu viņu valstī apgūstot tikai pēc diviem trim gadiem. Tas ir izglītības politikas bankrots. Tādējādi jau pamatskolā bērniem tiek “nosista apetīte” mācīties,” pārliecināts U.Gāle.
Zaļenieku arodvidusskolas direktore Lilita Leoho stāsta, ka 1. jūlijā arī viņas vadītā iestāde “iesoļos” Izglītības ministrijas paspārnē un daudzas lietas mainīsies. Piemēram, līdz šim bērniem bāreņiem uzturnauda tika maksāta no Zemkopības ministrijas subsīdijām, bet, kā būs pēc 1. jūlija, vēl nav zināms.
