“Re:Check” ir Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centra “Re:Baltica” paspārnē strādājoša virtuāla faktu pārbaudes un sociālo tīklu pētniecības laboratorija. Vērtējumu piešķir vismaz divi redaktori vienojoties.
Ja arī jūs redzat apšaubāmu apgalvojumu, sūtiet to uz [email protected].
“Facebook” pusotrs tūkstotis cilvēku dalījušies ar ierakstu, kurā apšaubīts medijos paustais, ka slimnīcām “Covid-19” laikā trūkst kapacitātes. No ārpuses nobildēta Cēsu klīnika, kuras lielākā daļa logu ir tumši. Taču minēt Cēsu klīniku kontekstā ar “Covid-19” pārslogotās veselības aprūpes sistēmas dēļ ir nepamatoti, jo tajā neārstē “Covid-19” pacientus, turklāt ēkā pašlaik notiek būvdarbi.
“Facebook” ieraksta autors raksta: “Cēsu klīnika (slimnīca) šodien. Kapacitātes trūkst? Bildēts ap 17.20 6. dec.” Klāt pievienotas fotogrāfijas ar Cēsu klīniku. Attēlos redzams, ka lielā daļā iestādes logu nedeg gaisma.
Komentāri rāda, ka cilvēki ierakstā pausto uztvēruši kā apstiprinājumu aizdomām, ka “Covid-19” patiesībā nepastāv vai ka mediķu un atbildīgo iestāžu izteikumi par situācijas nopietnību ir pārspīlēti. Viens komentētājs, piemēram, raksta, ka “naivie pilsoņi vēl tic šai visai politiskajai afērai”.
Taču Cēsu klīnikas darbu nav nekāda pamata saistīt ar “Covid-19”. Klīnika ir viena no ārstniecības iestādēm, kurās neuzņem “Covid-19” pacientus, “Re:Check” apstiprināja tās sabiedrisko attiecību speciāliste Dace Valnere. Veselības inspekcija pavasarī atzinusi, ka klīnikas telpas un iespējas neatbilst šim mērķim.
To, ka klīnikā “Covid” pacientus neārstē, ieraksta autors vēlāk norādījis komentāros.
Savukārt daudzos logos nedeg gaisma, jo klīnikas 4. un 5. stāvā notiek būvdarbi. Demontāžas darbu laikā pacienti no šiem stāviem un daļas pārējās ēkas pārvietoti uz citām telpām, lai mazinātu trokšņa un putekļu ietekmi.
D.Valnere norāda, ka būvdarbus pandēmijas laikā nebija iespējams apturēt finanšu plūsmas dēļ. Proti, klīnikas pārbūvei piesaistīts Eiropas Savienības finansējums. “Pārbūves projekts gandrīz desmit gadu gaidīja realizēšanu, un 2018. gadā to beidzot bija iespējams sākt,” viņa norāda.
Jau rakstījām par līdzīgu nepatiesu ierakstu par Liepājas slimnīcu. Arī šajā slimnīcā uzsākti renovācijas darbi, lai gan tajā uzņem nelielu skaitu “Covid-19” pacientu. Tolaik – vidēji 15 cilvēku dienā.
Gan šis, gan ieraksts par Cēsu klīniku arī izplatīts “Telegram” grupās. Tur cilvēki mudināti bildēt arī citas slimnīcas. Taču, fotografējot dažādas reģionālās medicīnas iestādes, neko par slimības izplatību pierādīt nav iespējams. “Re:Check” jau rakstīja, ka “Covid-19” pacienti ārstējas desmit slimnīcās Latvijā. Vairums – apmēram 60 procentu – klīniskajās universitātes slimnīcās Rīgā. Pavisam nesen Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas ārsts Kārlis Rācenis medijiem stāstīja par ārstu lielo noslodzi slimnīcā.
Tāpat svarīgi saprast, ka ne visas gultasvietas tiek atvēlētas “Covid-19” pacientiem. Reģionālajām slimnīcām izvirzīts mērķis “Covid-19” pacientiem paredzēt 20–25 procentus gultasvietu.
7. decembrī slimnīcās kopumā ārstējās 655 pacienti. Iepriekšējā diennaktī izrakstīti tika 15, bet stacionāros nonāca 75 saslimušie. Pagaidām apzinātas iespējas “Covid-19” pacientiem rast 900 gultasvietas. Taču par lielāku problēmu var izvērsties nevis gultasvietu, bet gan medicīnas personāla trūkums, “Re:Check” iepriekš norādīja Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta Katastrofu medicīnas centra vadītāja Dita Heiberga.
Secinājums: Cēsu klīnikā neuzņem “Covid-19” pacientus, un tajā notiek remontdarbi, tāpēc tā neilustrē slimnīcu noslogojumu pandēmijas laikā. Dažādu reģionālo slimnīcu fotografēšana no ārpuses par “Covid-19” izplatību neko nepierāda, jo slimnieki ārstējas tikai 10 slimnīcās, vairums – Rīgā. Turklāt paredzēts, ka reģionālajās slimnīcās “Covid-19” pacientiem atvēl 20–25 procentus gultu.
