Jānis Brūveris, NMPD Rīgas reģionālā centra feldšerisSaistībā ar darbu ātrajā palīdzībā mans laiks parasti iedalās «no dežūras līdz dežūrai», bet nu, kad sākusies ūdenstūrisma sezona, iezīmēsies arī septiņu dienu cikls, jo sacensības un arī citi mūsu kluba pasākumi lielākoties notiek nedēļas nogalēs. Tām arī pašlaik cenšos pakārtot savu dežūru grafiku, un kolēģi Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta Rīgas reģionālajā centrā ir pretimnākoši.Šosestdien Amatā Latvijas čempionāta otrais posms, un iepriekšējā nedēļas nogalē bijām treniņa pēc uz turieni aizbraukuši, bet, kad ieraudzījām, kas darās, – sanāca arī glābšanas darbu treniņš. Upe pilna «svētdienas ūdenstūristiem», un dažs labs jau straumes varā ar tādu paniku sejā, ka nevarējām palikt malā. Sestdien Amatas notikumus rādīja televīzijā, bet dienu iepriekš, manuprāt, gāja vēl trakāk un nekontrolētāk. Māka pamanīt un novērtēt potenciālos riskus ir tā, kas atšķir tādus vaļasprieka laivotājus no nopietniem ūdenstūristiem, par kādiem es sauktu mūsu kluba «TK vienkārši» dalībniekus.Amatā mačus rīko citi, bet mūsu kluba pārziņā ir nākamie Iecavā, tāpēc pirmdien pārlūkojām un salabojām savus slaloma vārtus, kas pēc 20 gadu kalpošanas varētu būt vecākie Latvijā. Otrdien dežurēju ātrajā palīdzībā, kur diennakts pagāja salīdzinoši mierīgi. Trešdien biju mājās viens ar bērniem, kuru divu un četru gadu vecums prasa krietnu devu uzmanības. Bet ceturtdien izdevās arī pievērsties kluba mājas lapai udensturisms.lv. Tā kā mans vaļasprieks ir arī programmēšana, «ūdens ziņu» sadaļu esmu uztaisījis tā, ka uzskatāmi redzams stāvoklis upēs un iespējama arī prognozēšana.Piektdien jau tika sakravāta soma, lai dotos uz Amatu, kur divas dienas būs slaloma, nobrauciena, sprinta un komandu mači. Pagājušā gada čempionātā ar pārinieku Jāni Grīsli bijām otrajā vietā, šogad rezultāts būtu jāuzlabo.
