Ar izciliem rezultātiem no pirmā Eiropas čempionāta vieglatlētikā cilvēkiem ar īpašām vajadzībām atgriezušās trīs Jelgavas invalīdu sporta un rehabilitācijas kluba «Cerība» sportistes.
Ar izciliem rezultātiem no pirmā Eiropas čempionāta vieglatlētikā cilvēkiem ar īpašām vajadzībām atgriezušās trīs Jelgavas invalīdu sporta un rehabilitācijas kluba (ISRK) «Cerība» sportistes. Kopā izcīnītas četras medaļas.
Eiropas čempionāts cilvēkiem ar īpašām vajadzībām notika pirmo reizi, un šo godu uzņēmās Nīderlandes pilsēta Asēna. Turp devās arī ISRK «Cerība» labākās sportistes Maija Emulova, Ingrīda Priede un Ivita Strode. Maijas Ukstiņas audzēknes tika iekļautas Latvijas izlasē. Salīdzinot ar konkurentu (32 valstis) delegācijām, mūsu komanda ar desmit sportistiem bija starp mazākajām, tomēr rezultātu ziņā – viena no lielākajām, jo bez godalgām palika tikai trīs latvieši. Jelgavnieču sniegums izrādījās pārliecinošs – medaļas visām sportistēm!
M.Emulova startēja lodes grūšanā un diska mešanā. Sportiste atzinās, ka tāda mēroga sacensībās piedalījās pirmo reizi. Cīkstoties ar Čehijas, Ukrainas, Latvijas un Lietuvas pārstāvēm, viņa veiksmīgi kvalificējās diska mešanas finālam. Maija palaida priekšā tikai divas Čehijas sportistes un saņēma bronzas medaļu. «Finālā man izdevās lielisks metiens, kas noteikti dotu zelta medaļu, diemžēl mazliet pārkāpu sektora maliņu,» atminas M.Emulova. Arī trenere sprieda, ka rezultātam vajadzēja būt augstākam: «Pašlaik Maija met tālāk par Nīderlandē sasniegto rezultātu (21,87 m). Sportistei vēl trūkst pieredzes, un tas rada lieku stresu. Pašmāju sacensībās visi jau ir iepazīti un tiek startēts ar smaidu sejā, bet tālumā ir citādi. Mēs to labosim jau nākamajās sacensībās.» Lodi Maija raidīja 7,89 metrus tālu un izcīnīja septīto vietu.
Pasaules rekordiste un čempione diska mešanā I.Priede lodes grūšanā atzina tikai Lietuvas pārstāves pārākumu un mājās atveda sudraba medaļu. «Salīdzinot ar pasaules čempionātu, šoreiz bija daudz mazāka konkurence. Čehijas sportiste, kas planētas sacensībās meta labāk par mani, nez kāpēc Nīderlandē neizturēja nervu spriedzi, un es viņu pārspēju. Vienīgi lietuviete vēl ir krietni meistarīgāka par mani,» analizēja I.Priede. Viņas rezultāts 8,74 metri izrādījās par «īsu», lai izpildītu Atēnu paraolimpisko spēļu A normatīvu. Pietrūka nieka 26 centimetru. M.Ukstiņa atzina, ka tas nav neaizsniedzams attālums: «Treniņos Ingrīda met 9,30 metru tālu, bet atbildīgākajos brīžos «lode neklausa». Ar psiholoģisko sagatavotību nav problēmu, tikai kaut kas allaž neizdodas.»
Diska mešanā I.Priede pierādīja savas spējas un ar rezultātu 26,50 metru izcīnīja Eiropas čempiones titulu. No sava (un pasaules) rekorda viņa atpalika vien par 53 centimetriem.
I.Strode sacentās vienīgi lodes grūšanā. Invalīdu sportā katra disciplīna tiek dalīta veselības klasēs. Nīderlandē Ivita startēja kopā ar trīs citu klašu sportistēm. Kā skaidroja M.Ukstiņa, gadījumos, kad tiek apvienotas kategorijas, sportistu snieguma augstvērtīgumu nosaka pēc attiecīga koeficienta. Pateicoties tādam dalījumam, I.Strode ar jaunu personīgo rekordu (6,83) izcīnīja bronzas medaļu. Pēc viņas vārdiem, viena konkurente pat sasniedza jaunu pasaules rekordu, bet pēc minētā koeficienta palika aiz mūsu sportistes.
«Pašreiz minētās dāmas gatavosies Vācijas atklātajam čempionātam, kur vēlreiz mēģinās sasniegt A normatīvus. Ceļazīmes uz Atēnām diska mešanā pietrūkst Ivitai, lodes grūšanā – Maijai un Ingrīdai. Turklāt abām pēdējām trūkst 26 centimetru. Tomēr tas ir nieks, jo treniņos meitenes met tālāk. Galvenais ir iegūt psiholoģisko pārliecību. Uz Atēnām jātiek abos veidos, jo tas ir mūsu galvenais darbības mērķis. Domāju, ka sportistes var būt gandarītas par Nīderlandē sasniegto – celšanās agros brīvdienu rītos nesusi augļus. Vēl tikai jāsasniedz tāds līmenis, ka, iekāpjot mešanas sektorā, zinām, ko sasniegsim.»
Interesanti, ka organizatori noskaidroja arī simpātiskākos sportistus. Patīkami, ka par trešo skaistāko tika atzīta M.Emulova.
Trenere un sportisti bija vienisprātis, ka tādi rezultāti nebūtu sasniedzami bez dāsnā atbalsta. Lielāko paldies visi teica ISRK «Cerība» vadītājai Rutai Kļaviņai, Latvijas Bērnu un jauniešu invalīdu sporta federācijai, Aijai Kļaviņai, kā arī pilsētas un rajona pašvaldībām. Pateicību dāmas sūta arī trenažieru zāles vadītājam Edgaram Ludzītim.
