Jelgavas novada izglītības iestāžu vadītāju seminārā panākta vienošanās virzīt apstiprināšanai Domē Glūdas, Platones, Lielvircavas un Lielplatones pamatskolu reorganizācijas plānu, par ko pašvaldība lems šodien. Vecāku attieksme pret šīm pārmaiņām nav viennozīmīga, un vairāki pat steidz izņemt bērnus no skolas.
Jelgavas novada Izglītības pārvaldes vadītājs Uldis Gāle stāsta, ka finansiālo aprēķinu un pārrunu rezultātā ar skolu direktoriem un pašvaldības darbiniekiem panākta vienošanās nākamajā mācību gadā atstāt visas līdzšinējās izglītības iestādes, savukārt četras reorganizēt. Vecāki gaida lēmumuGlūdas pamatskolu, saglabājot tajā pirmsskolas apmācību un 1. – 6. klasi, plānots pārveidot par Svētes pamatskolas filiāli, Lielplatones pamatskolu (tādā pašā variantā) – par Elejas vidusskolas filiāli, bet Platones un Lielvircavas pamatskolu – par Vircavas vidusskolas filiālēm. Platones pamatskolā turpmāk zinības varētu apgūt pirmsskolas vecuma bērni, kā arī 6. – 9. klases skolēni, bet Lielvircavā – pirmsskolēni un 1. – 5. klases audzēkņi. Skolēnu nokļūšanu uz dzīvesvietai tuvāko izglītības iestādi apņēmusies organizēt novada pašvaldība, un sarunas ar pasažieru pārvadātāju «Migar» jau sāktas, informē pašvaldības vadītājs Ziedonis Caune.«Gaidām ceturtdienas Domes lēmumu, kad arī oficiāli varēsim paziņot vecākiem, kā tiks organizēts mācību darbs un kam uz kuru skolu būtu jādodas,» teic Glūdas pamatskolas direktors Jānis Skrupskis, apstiprinot, ka līdz ar runām par iespējamo skolas likteni desmit 1. – 6. klases skolēnu vecāki izņēmuši dokumentus, lai iesniegtu tos Svētes pamatskolā, kur 7. – 9. klasē plāno mācīties šo bērnu brāļi un māsas. Patlaban šis process gan apstājies, un direktors cer, ka ģimenes vēl pārdomās un bērni atgriezīsies Glūdā.Lielplatones pamatskolas direktore Aija Melngalve un Lielvircavas pamatskolas vadītāja Ineta Ozoliņa savukārt apliecina, ka viņu līdz šim vadītajās mācību iestādēs nav novērota tendence, ka vecāki izņemtu savus bērnus. «Jau pavasarī sapratām, ka skolā, visticamāk, nepaliks 7. – 9. klase, tāpēc šie bērni bija gatavi pāriet uz citu skolu. Pārējie gaida lēmumu. Ar vecākiem galvenokārt sazināmies telefoniski,» stāsta A.Melngalve.Pārmaiņas bija nepieciešamas tajās skolās, kur audzēkņu skaits nepārsniedza simtu, jo saskaņā ar modeli «nauda seko skolēnam» pietrūka finansējuma izglītības iestāžu vadītāju algām, skaidro U.Gāle. Staļģenes vidusskolas direktors Aivars Naglis gan izteica minējumu, vai trūkstošos līdzekļus nevarētu sarūpēt no pašvaldības budžeta, kā tas esot izlemts Ozolnieku novadā, tomēr šī ideja palika bez direktoru seminārā klātesošo amatpersonu atbalsta.Tikšanās laikā Izglītības pārvaldes vadītājs arī norādīja, ka skolām, kas saglabā savu statusu, jaunajā mācību gadā neklāsies vieglāk, jo teju visās izglītības iestādēs samazināto likmju dēļ nāksies apvienot stundas. Turklāt skolu tīkla reorganizācija ar šīm pārmaiņām, visticamāk, nav beigusies, jo Izglītības un zinātnes ministrija tuvākajos gados, piemēram, plāno vēl vairāk palielināt audzēkņu skaita uz vienu pedagogu proporciju.Jelgavas novada Dome līdz mācību gada sākumam apņēmusies meklēt risinājumu pagarināto dienas grupu saglabāšanai, kā arī logopēda un bibliotēku darba nodrošināšanai, jo valsts tam nav paredzējusi finansējumu.
