Jau četrdesmito pavasari Jelgavas mākslinieki sanāk kopā un rāda pilsētai savu veikumu. Jaunākā Pavasara izstāde, kas vēl līdz nedēļas beigām apskatāma Ģederta Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzejā, ir vizuāli iespaidīga un apliecina Jelgavas Mākslinieku biedrības spēcīgo radošo potenciālu. Katram autoram, katram darbam atrasta vislabākā vieta, vienlaicīgi arī rūpējoties par visas ekspozīcijas kopējo noskaņu. Te liels nopelns muzeja māksliniecei izstāžu iekārtotājai Mārītei Leimanei.Kā parasti, visvairāk skatāma glezniecība, tomēr gribas sākt ar keramiku, kas varbūt nav tik bagātīgi pārstāvēta kā citugad, tomēr, pēc manām domām, tajā atklājas keramiķu vēlēšanās meklēt jaunus pašizteiksmes veidus. Īpaši gribas izcelt Sarmīti Zuteri ar «Maz(s)dārziņu». Jau otro gadu viņa mūs pārsteidz – pagājušajā gadā ar «Zeltactiņām», šogad ar magoņu lauku. Magoņu galviņas veidotas no šamota, bet apdarinātas ar metāla stieplītēm, koku, audumu. Prasmīgi izkārtojot katru atsevišķi, panākts ļoti dzīvespriecīgs, radoši atraisīts iespaids. Māksliniece it kā atbrīvojusies no kādiem pašas radītiem iekšējiem šķēršļiem, kas viņu radoši sasaistījuši.Ar dārza keramiku savu talantīgumu apliecina Ilze Emse-Grīnberga. Var apbrīnot Aleksandra Djačenko darba «Nafta» vienkāršību, motīva tehnisko izvedumu. Tikpat meistarīgi ir Mārītes Djačenko abi mālā veidotie trauki «Rudens» un Undīnes Stepkas «Olu trauciņi». Tie šķiet tik trausli, ka bail pieskarties – tūlīt sabirzīs. Valda Semane gan nemeklē neko jaunu, viņa prot atrast jaunas variācijas senai tēmai. Viņas darbu formas ir tradīcijās iezemētas, kas dod tiem vitālu spēku un iekšēju atraisītību.Jelgavā ir tikai viens aktīvs tēlnieks – Nellija Skujeniece –, tomēr viņas darbi allaž bagātina ekspozīciju ar radošiem meklējumiem. Tēlniece nepārtraukti attīstās, atraisās.Šogad izstādē piedalās divi stiklinieki. Ivanda Spulle-Meiere piedāvā romantiskas improvizācijas, bet Asnate Zutere iepriecina ar formu meklējumiem, jaunu tehnisko iespēju apguvi.No tekstilniekiem sevišķi gribas izcelt Jeļenas Jēkabsones smalko un kolorītiski bagāti izausto «Vērsi». Jāatzīmē arī Annas Kaltiginas gleznojums uz zīda, krāsās labi izsvarots, lielos laukumos veidots.Ar ko īpašu vienmēr māk pārsteigt Ilizane Grīnberga – šoreiz ar reto rajas ādu un sīko pērlīti «Dārgumu sargā».Atraktīvu akcentu izstādē ienes Vitas Makruzovas darbs «Vitas veselības piramīda», kas veidots no paipalu olām un spoguļa.Pēc ilgāka laika izstādi papildina fotogrāfi. Juris Zēbergs pievērsies retro stilam, uz audekla uznesot pagājušā gadsimta 20. – 30. gadu salona manierē darinātus, maigās gaismēnās tvertus dāmu portretējumus, pēc tam attēlu nolakojot, tādējādi panākot gleznas efektu. Māra Grīnberga fotouzņēmumiem piemīt daudznozīmīgs vēstījums, kā tas redzams «Lidojumā».Beidzot pienākusi kārta gleznotājiem. Viņu darbi vienmēr atstāj vislielāko iespaidu uz skatītājiem, par tiem arī visbiežāk diskutē. Šoreiz gan atzīmēšu tikai dažus. Pirmām kārtām jāpievērš uzmanība Uldim Rogam, kurš līdztekus diviem akvareļiem uz izstādi atnesis arī divus eļļas un akrila gleznojumus – ainavu «Pie Jelgavas», kas liek atcerēties Johanu Valteru, un pašportretu «Pašnodarbinātais». Tik izjūtās dziļu portretu jelgavnieki sev nav rādījuši. Parasti tie aprobežojas ar vairāk vai mazāk precīzas līdzības un raksturīgas pozas attēlojumu, modeļa iekšējai pasaulei tikai pieskaroties. Turpretim U.Roga paver vairākus slāņus. Vispirms ar gleznas nosaukumu mākslinieks ienes portretā zināmu ironijas devu. Spēcīgās gaismēnas, gaišā un tumšā pretnostatījumi atklāj darba dramatismu. Pārliecina arī Ulda Zutera ainavas, kas ar katru gadu kļūst tonāli jūtīgākas, motīvi vienkāršāki, bet emocijās bagātāki. Lolitas Zikmanes darbi top arvien gleznieciskāki. Mārcis Stumbris demonstrē salonisku eleganci klusajā dabā «Reinfeldu ceriņi», Indulis Landaus eksponējis trīs nelielus, krāsās ārkārtīgi smalkus darbus. Turpretim Kalvis Zuters izstādē ienes citas dimensijas – kaut arī glezno reālo pasauli, viņš runā metaforu valodā. Arīdzan Valerijans Dadžāns zināmā mērā ir «baltais zvirbulis» Jelgavas Mākslinieku biedrībā. Reālā pasaule viņu maz saista – ar krāsām un kompozīciju viņš atklāj savus emocionālos pārdzīvojumus. Raimonda Līcīša darbi ir skaisti krāsu ekspromti. Savukārt Edvīns Kalnenieks parāda, kādas iespējas paver visvienkāršākie septiņkrāsu zīmuļi. Pirmo reizi skatītāju priekšā iznāk jaunā māksliniece Anda Kalniņa, vecmeistaru tradīcijās pastelī uzgleznodama kluso dabu.Nobeigumā vēl viena doma, kuru rosinājusi izstāde. Kanons, tradīcijas ierobežo tikai mazapdāvinātos. Talants attīstīsies jebkurās noteiktās robežās.
