Aizvadītajā diennaktī situācija plūdu skartajās situācijās bijusi stabila, apgalvo pilsētas un abu novadu pašvaldību pārstāvji. Lai arī izskanējuši pārmetumi par iedzīvotāju nepietiekamo informēšanu plūdu draudu gadījumā, pašvaldību speciālisti tos noraida. Tāpat kā jelgavnieku pārmetumus par dienestu neizdarību, lai pasargātu teritorijas no applūšanas.
Trešdienas vakarā Jelgavā bija applūdušas vairākas ielas pie Svētes upes, daļēji arī Uzvaras un Staļģenes iela, Pils sala, pils parks, svētku pļava Vecajā ceļā pretī pilij, Lediņu ceļa rajons un citas teritorijas. Ieskauti ūdenī arī vairāki desmiti māju Jelgavas un Ozolnieku novados.Ja noslēgtu caurteku, ūdens nebūtu«Gluži kā 2010. gadā,» tagad cits pēc cita saka Kalnciema un Vecajā ceļā uzrunātie privātīpašumu saimnieki. Viņu mājas un zemesgabali robežojas ar pļavu iepretim Jelgavas pilij Lielupes labajā pusē. Vēl pirmdienas pēcpusdienā nekas nav liecinājis, ka pēc dažām stundām ūdens jau stiepsies līdz mājas pagalmam. «Pirmdien ap pulksten 17.30 pamanījām, ka pa kolektoru pie Vecā ceļa caurtekas, kas zem brauktuves tika iebūvēta pirms dažiem gadiem, veļas laukā ūdens. Sazvanījām dienestus, taču «Pilsētsaimniecības» inženiere Žanna Barkovska atbrauca tikai ap pusdeviņiem. Viņa paskatījās un noteica, ka nekas nav jādara, jo Lielupē ūdens līmenis krītas, tāpēc nekas neapplūdīs,» «Ziņām» stāsta Kalnciema ceļa 9. nama saimniece Edīte Zaķe. Tomēr jau no rīta skatam pavērās dramatiska situācija – ūdens pa nenosegto kolektoru gāzies tik lielā apjomā, ka slīkšņā pārvērtušies desmitiem īpašumu, ne tikai pārņemot siltumnīcas un saimniecības ēkas, bet stiepjoties pat līdz dzīvojamo namu pamatiem. E.Zaķe spilgti atceras 2010. gada palus, pēc kuru postažas vēl tagad mājā pakāpeniski īsteno remontdarbus. Rādot istabu ar tikko no jauna pusieliktu grīdu, saimnieki saka – šoreiz sagādājuši sūkni, lai kaut cik pasargātu īpašumu, ja ūdens turpinās kāpt. Pirms trim gadiem pašvaldība solījusi rīkoties, lai turpmāk ūdens vairs neapdraudētu Kalnciema ceļā dzīvojošos, taču nu izrādījies, ka tie bijuši tikai solījumi, turklāt arī speciāliste pirmdienas vakarā mierinājusi, ka draudu nebūs. Pilnībā zem ūdens pašlaik ir E.Zaķes kaimiņos esošais bijušā pilsētas virsprokurora Ausekļa Granīta zemesgabals, ko viņa ģimene ieguva 2001. gadā. Jau pēc iepriekšējiem plūdiem dārzs kļuvis par purvainu vietu, kur jācīnās ar sūnu un kosu. Viņa kundze Malda visvairāk pārdzīvo par tulpju, narcišu, hiacinšu un liliju dobēm, kur iedēstītie sīpoli atkal lemti sapūšanai. «Mums rodas iespaids, ka šo apkaimi speciāli pataisa par purvu, lai mūs visus izdzītu un zemi kādam varētu atdot «par sviestmaizi»,» saka M.Granīta, neslēpjot – dažkārt pat trīsreiz nedēļā zvanot potenciālie zemes pircēji.Ar vienu vāku nepalīdzētuAr vienas caurtekas aizvēršanu nebūtu līdzēts, tur nepieciešami kompleksi pasākumi, skaidro iestādes «Pilsētsaimniecība» vadītājs Andrejs Baļčūns. Par muļķībām viņš sauc iedzīvotāju pieļāvumu, ka pašvaldība speciāli tur neveic pretplūdu pasākumus, lai samazinātu īpašumu vērtību. «Pilsētsaimniecības» hidrotehnisko būvju inženiere Ž.Barkovska informē, ka Lielupes līmenis šonedēļ sasniedzis pat 2,73 metru augstuma atzīmi, bet Jelgavas pilij pretī esošās pļavas grāvis ir tikai 55 centimetru augstumā. Tādējādi nedz tas, nedz kolektors nespējot ūdeņus aizvadīt uz upi, bet upes ūdens zemā reljefa dēļ sāk plūst uz tuvējām teritorijām. Nosprostojot grāvja caurteku, pēc Ž.Barkovskas teiktā, netiktu līdzēts, jo ūdens drīz vien pārplūstu ceļam. Iestāde apgalvo, ka teritoriju no palu ūdeņiem var pasargāt, izbūvējot pretplūdu regulatoru pie upes iztekas, taču tā atrodas privātā teritorijā. Risinājums «Pilsētsaimniecības» ieskatā būtu arī mehāniska pretplūdu aizvara iebūvēšana kolektora akā. Kāpēc tas līdz šim nav izdarīts, iestāde neskaidro, taču sola turpināt uzbērt teritoriju starp novadgrāvi un tuvējiem īpašumiem Kalnciema ceļā. Līdz 2010. gadam – 60 centimetru«Ar modelēšanu viss kārtībā. Izveidotās plūdu kartes parāda, cik liela daļa pilsētas applūst, ja Lielupes ūdens pacelsies līdz konkrētam līmenim,» pārmetumus par pašvaldības negatavību šā gada paliem noraida Jelgavas civilās aizsardzības speciālists Fēlikss Jasens, skaidrojot, ka šāgada palu iespējamība ir reizi četros gados, taču tas nav jāuztver burtiski. «Var notikt divus gadus pēc kārtas, bet pēc tam astoņus – nebūt. Lai paredzētu, kad tas atkal notiks, zīlniece jāsauc palīgā. Arī šogad situācija krasi mainījās aprīlī, kad uznāca sals un uz upes izveidojās otrs ledus slānis, sāka aktīvi snigt,» apraksta F.Jasens.Viņš stāsta, ka vakar ūdens līmenis Lielupē svārstījies, taču kopumā situācija ir stabila un līdz 2010. gadā pieredzētajiem plūdiem Lielupes ūdens līmenim vajadzētu pakāpties līdz 3,30 metriem virs jūras līmeņa, bet vakar tas bija no 2,70 līdz 2,74 metriem. Lielupe sāk uzņemt ūdeni no pārplūdušajiem grāvjiem un pļavām, taču tas, pēc F.Jasena teiktā, notiek «slinki», bet, ja laiks būs saulains un silts, pļavas un grāvji apžūs ātrāk.Ozolnieki labāk sagatavotiOzolnieku novada pašvaldības sabiedrisko attiecību speciāliste Evita Kairiša informē, ka vakar novadā izolētas bija 22 mājas, 14 no tām – Cenu pagastā, kā arī pārplūduši divi pašvaldības ceļi Salgales pagastā un četri Cenu pagastā. «Atbildīgie speciālisti katru rītu apskata teritoriju, lai konstatētu, kādas ir ūdens līmeņa izmaiņas. Situāciju noteikti var vērtēt kā nopietnu, jo, kā jau varēja gaidīt, ledus kārta upēs bija bieza, tāpēc pali ir salīdzinoši lieli. Ja salīdzina ar 2010. gadu, jāatzīst, ka šogad Ozolnieku novada iedzīvotāji ir vairāk sagatavoti pavasara paliem, tāpēc nav tik daudz jautājumu,» vietējos uzslavē pašvaldības pārstāve.Pirms paliem Pašvaldības policijas pārstāvji apmeklēja 34 mājas, kas atrodas riska zonā, klātienē informējot par rīcību plūdu gadījumā un kontaktinformāciju, kur zvanīt, ja nepieciešama palīdzība.Varētu ietekmēt LietuvaJelgavas novadā applūdušu ceļu dēļ apgrūtināta piekļuve 15 mājām Jaunsvirlaukas pagastā, kur pašvaldība uztur sakarus ar iedzīvotājiem un ar laivu piegādā nepieciešamās lietas. Tāpat apgrūtināta piekļuve ir 18 mājām Kārniņos, tomēr ceļi vēl ir izbraucami. Situācija uzlabojusies Platones pagastā, kur apgrūtināta piekļuve ir tikai vienai mājai, kur pašvaldība nodrošina laivu. Kalnciema pagastā applūdis Jelgavas ielas posms, tomēr iela vēl ir izbraucama, notiekošo raksturo novada pašvaldība.«Ledus sablīvējumu nav arī Kalnciemā. Tagad viss atkarīgs no nokrišņiem un tā, vai Lietuvas pusē nesāks laist ūdeni no slūžām, un tad ūdens līmenis celsies jau cilvēka ietekmē,» saka novada pašvaldības Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Dace Kaņepone, piebilstot, ka, iespējams, iedzīvotājiem varētu šķist, ka plūdi šogad ir tikpat lieli kā pirms trim gadiem, taču tehniskās ierīces to neapstiprinot.Arī Jelgavas novadā riska zonās dzīvojošie apzināti un informēti par rīcību apdraudējuma gadījumā. Līvbērzes pagasta pārvaldi tagad vada Ruta Medne atzīst, ka dažreiz var rasties pārpratumi, jo daudzi dārzkopības kooperatīva teritorijā dzīvo nedeklarējušies. «Nedēļas nogalē izglābta sešu cilvēku ģimene, bet pagastā pat nav bijusi informācija, ka viņu ir tik daudz, jo, piemēram, viens no izglābtajiem deklarējies Tukuma novadā,» viņa saka, atgādinot – dārzkopības sabiedrību teritorijas pagastā applūst ļoti bieži, tāpēc vietējiem ir informācija par to, kā rīkoties.
