Pagājušo nedēļu Jelgavā droši var dēvēt par labu roksarīkojumu pārpilnu. Notikumus trešdien uz «Tonusa» skatuves ievadīja lidojoši ģitāristi no pancīgi orientētām ārzemju grupām – itāļi «Forty Winks» un somi «No Shame».
Pagājušo nedēļu Jelgavā droši var dēvēt par labu roksarīkojumu pārpilnu.
Notikumus trešdien uz “Tonusa” skatuves ievadīja lidojoši ģitāristi no pancīgi orientētām ārzemju grupām – itāļi “Forty Winks” un somi “No Shame”. To, kas koncerta sākumā pulcējās skatuves priekšā, bija mazāk nekā cita aizjūras ansambļa – somu “emorock” grupas “Deep Insight” – nesenās uzstāšanās laikā. Kluba lielajā zālē uzkavēties lika galvenokārt abu grupu noslīpētais artistiskums un pārliecinošā spēles tehnika, ne tik daudz muzikālais saturs. Par poppanku (jeb drīzāk pseidopanku, kāds tas ir, piemēram, kaliforniešu grupas “Offspring” izpratnē) viesu sniegumu viennozīmīgi nodēvēt mēle neceļas, tomēr flirts ar popmūziku bija pārāk nomācošs. Šai ziņā salīdzinoši pievilcīgāki bija “No Shame”. Dažās viņu dziesmās uzvēdīja deviņdesmito gadu vidū dibinātās grupas agrāko (pancīgāko) laiku elpa.
Par pašu galveno tomēr jāpiekrīt koncerta rīkotājam Edgaram: Latvijā nav līdzīgā stilā muzicējošu grupu, kas būtu spējīgas uz tik tehniski pārliecinošu sniegumu. Iespēja to baudīt arī bija koncerta galvenais ieguvums. Klausītājiem Latvijā, neskaitot “Tonusa” apmeklējumu, šāda iespēja bija vēl tikai divos koncertos – Rīgā un Kuldīgā.
“Autobuss debesīs”, kā solīts, ar diviem koncertiem Jelgavā uzstājās piektdienas vakarā. Uz skaņas iemēģināšanu pirmajā spēles vietā kultūras namā grupa ieradās samērā vēlu, un vēl pusstundu pirms koncerta sākuma aiz Lielās zāles durvīm varēja dzirdēt mēģinājumu skaņas. Varbūt tālab zināma nervozitāte mūziķiem īsti iejusties traucēja līdz koncerta vidum. Atšķirību abu koncertu repertuārā, pretēji gaidītajam, tikpat kā nebija. Kultūras namā balādes nebūt nedominēja, un krēslu rindās baudītais koncerts atšķīrās vienīgi ar publikas klusāku līdzi dziedāšanu. “Jelgavas baltajos kreklos” klausītāju visu veidu atsaucība savukārt bija apgriezti proporcionāla skaņas kvalitātei, tas ir, vētraina.
Gada sākumā izdevniecību “Upe” grupa atstāja kopā ar tās līdzšinējā repertuāra autoru Imantu Kalniņu, jo tolaik neesot bijis skaidrs, vai dziesmas “Autobusam” turpinās komponēt dziedātāja Marta Kristiāna tēvs vai arī jaunais ieraksts sastāvēs no ansambļa dalībnieku kompozīcijām. Grupa izšķīrās par pēdējo variantu, kaut labāk, šķiet, būtu bijis nepārsteigties.
“Autobuss debesīs” kārtējo reizi apliecināja atziņu: Imanta Kalniņa dziesmas vislabāk skan tieši tik vienkāršā aranžējumā, kādā vislabāk izpaužas minētā kvinteta neapstrīdamais talants. Jaukāko brīžu vidū šoreiz bija oriģinālvarianta noskaņu pārilnais “Dūdieviņš”, un prasmīgā apdare lielākoties arī ir vienīgā paša “Autobusa” sacerēto kompozīciju vērtība.
“Kreklos” bija patīkami vērot, ka, diskotēku nomainot “dzīvajai” mūzikai, publikas skaits skatuves priekšā nesarūk. “R.A.P.” uzstāšanos “Tonusā” par nedēļas koncertu padarīja fakts, ka viņu spēles laikā sestdien bija vērojama līdzīga aina. Vienīgā atšķirība: apmeklētāju galvenā uzmanība nevis dejām, bet skatuvei. Aktuālais singls “Butterfly Snow Fall” koncertu ievadīja un neskanēja ne par matu sliktāk, kā gaidīts. “Frontmenam” dziedātājam Artim noturēt publikas uzmanību nesagādāja nekādas problēmas, un, kā atceramies no iepriekšējās uzstāšanās reizes “Tonusā”, ar šo uzdevumu viņš godam tiek galā arī pagalam kļūmīgās reizēs. Toreiz tā bija “situācijas kontrolēšana”, kamēr Štro nomaina dziesmas vidū pārtrūkušo ģitāras stīgu.
Paši “R.A.P.” tādus sīkumus noteikti vairs neatceras. Atmiņā neesot palicis pat nekas no šīs turnejas divpadsmit koncertiem. Tā vismaz – pārmaiņus ar apmierinātību par šā (viņu rudens turnejas pēdējā, starp citu, trīspadsmitā) koncerta izdošanos – viņi apgalvoja pēc nokāpšanas no skatuves. Lai nu kā – klausītājiem būs ko atcerēties.
