No nākamā gada vidus Veselības ministrija (VM) plāno ieviest izmaiņas darba nespējas lapu izsniegšanas kārtībā. Par piemēru tiek minēta Lietuvas prakse, kur pacientam valsts apmaksātu slimības lapu izsniedz ne ilgāk kā uz četriem mēnešiem. Latvijā tas ir pusgads. Ģimenes ārsti ministrijas ieceri neatbalsta, norādot, ka vispirms valstij jārūpējas par ārstu pieejamību un pietiekamu kvotu nodrošināšanu, kuru ierobežošana ārstēšanu ievērojami iekavē.
Latvijā pacientam valsts slimības lapu apmaksā par pusgadu ilgu slimošanu. Ja cilvēks pa šo laiku nav izveseļojies, viņam jādodas uz Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisiju, kas lemj par slimības lapas tālāku pagarināšanu vai invaliditātes piešķiršanu. VM aprēķinājusi, ka, samazinot maksimālo «limitu» līdz četriem mēnešiem, gada laikā valsts budžetā ļautu ietaupīt ap trim miljoniem latu. Labklājības ministrija (LM) šādu ieceri vērtē skeptiski, uzskatot, ka slimības pabalsta ilgumu samazināt nav iespējams. Ar četriem mēnešiem var nepietiktMediķi par VM plāniem runā izvairīgi, jo par tiem dzirdējuši vien no masu medijiem. Ģimenes ārste Ilze Strēle uzskata, ka slimošanai strikti noteikt četru mēnešu termiņu nebūtu pareizi, turklāt atveseļošanos kavē rindas uz valsts apmaksātajiem izmeklējumiem, īpaši gada beigās, kad kvotas daudzviet jau iztērētas. «Bronhītu var izārstēt desmit dienās, bet, piemēram, ar hronisku slimību paasinājumiem, diska trūci, muguras problēmām ne vienmēr var tikt galā četros mēnešos. Ilgs laiks jāgaida rindā uz izmeklējumiem, un, ja cilvēkam ir lielas sāpes, strādāt viņš nevar – tātad ir darba nespējīgs. Ir pat gadījumi, kad rindā jāgaida vairāki mēneši, un es nevaru viņu piespiest uz izmeklēšanu doties par maksu,» skaidro I.Strēle. Viņasprāt, katra saslimšana un atveseļošanās ir individuāla: «Man kāds pacients mazo pirkstu, kuru vairākkārt operēja un kas slikti dzija, ārstēja piecus mēnešus.» Tajā pašā laikā ārsti neslēpj, ka ir pacienti, kas atsakās doties uz izmeklējumiem. «Ja cilvēks bijis labā darbā, viņš ir ieinteresēts, lai slimības lapa būtu pēc iespējas ilgāk. Citi nāk kabinetā un burtiski raud, ka izmeklēties par maksu un medikamentiem viņiem nav naudas. Protams, ir viņu žēl,» stāsta ģimenes ārste Linda Nora. Viņa neatbalsta VM ieceri slimības pabalstu izmaksāt ne ilgāk kā četrus mēnešus, uzsverot, ka tas jāatstāj ārstējošā ārsta ziņā. Rosinās citus variantusTuvākajā laikā LM sadarbībā ar VM strādās pie pārejošas darbnespējas regulējošo normatīvo aktu un darbnespējas lapu izsniegšanas procesa pārskatīšanas, informē LM Komunikācijas nodaļas vadītāja Marika Kupče. Ministrija uzskata, ka turpmāka slimības pabalsta ilguma samazināšana nav iespējama gan no starptautisko dokumentu viedokļa, kurus Latvija grasās ratificēt, gan tāpēc, ka pēdējo trīs gadu laikā likumā jau veikti vairāki grozījumi attiecībā uz slimības pabalstiem. Viens no risinājumiem, ko LM piedāvās, būs stingrāki slimības lapu izsniegšanas kritēriji, skaidro M.Kupče. Šā gada deviņos mēnešos no sociālā budžeta slimības pabalstiem tērēti vairāk nekā 40 miljoni latu, savukārt apmaksāto dienu skaits vienā slimošanas reizē bijis 28 – 29 dienas.
