Administratīvās rajona tiesas Jelgavas tiesu namā ierosināta administratīvā lieta saistībā ar bēdīgi slaveno Daukšu īpašuma atpakaļpirkšanas mēģinājumu. Proti, tiesa izskatīs, vai ir pamatota Jelgavas novada domes deputātu Kārļa Rimšas, Irinas Dolgovas, Ralfa Nemiro un Aivara Geidāna pieteiktā lēmumprojekta neiekļaušana 25. jūlija Jelgavas novada domes sēdes darba kārtībā.
Skāde pašvaldībai gandrīz deviņi tūkstoši
Šajā lēmumprojektā minētie četri deputāti prasīja, lai skāde, ko ar ietiepīgo tiesāšanos Jelgavas tiesā, Zemgales apgabaltiesā un Augstākajā tiesā pašvaldībai nodarīja tās juristi ārpakalpojuma sniedzēji Dzintars Lagzdiņš un Aldis Jēgeris, tiktu atmaksāta ne no pašvaldības naudas. Deputāti uzskata, ka izdevumi jāsedz pašiem lāča pakalpojuma sniedzējiem.
Daukšu saimnieka Tālivalža Bratkus advokāts Pauls Makarovs-Makarenoks informē, ka Jelgavas novada pašvaldība tiesājoties ir samaksājusi kopsummā 8740,46 eiro. No tiem 5470,23 eiro pienācās T.Bratkum (2970,23 eiro atmaksātā valsts nodeva tiesai un 2500 eiro par advokāta darbu). Pēc zaudējuma Jelgavas tiesā pašvaldība vēl maksāja valsts nodevu valstij 2970,23 eiro, kā arī 300 eiro drošības naudu par kasācijas sūdzību Augstākajā tiesā.
Jelgavas novada domes deputāts K.Rimša uzsver, ka šis lēmumprojekts tika iesniegts noteiktajā laikā – vairāk nekā divas nedēļas pirms domes sēdes. “Ļoti šaubos, vai mūsu lēmumprojekts būtu pieņemts. Pozīcija visdrīzāk nobalsotu pret. Taču, kā teica kolēģis Juris Lavenieks, Lagzdiņš ar Jēgeru “norāva rokas bremzi” un lēmumprojekts netika iekļauts pat domes darba kārtībā,” stāsta K.Rimša.
Par nervu spriedzi rēķinu vēl neprasa
“Ziņas” jau rakstīja, ka 2014. gada decembrī Jelgavas novada dome uz nepilnīgas informācijas un melu pamata pieņēma lēmumu izmantot atpakaļpirkuma tiesības saistībā ar dzejnieces Aspazijas dzimtajām Daukšu mājām un tām piederošo lauksaimniecības zemi 64,6 hektāru apmērā. Saskaņā ar noslēgto pirkuma līgumu pašvaldība īpašumu mēģināja iegūt, maksājot 1998. gada lauksaimniecības zemes cenu, kas ir ap divdesmit reižu mazāka nekā mūsdienās. Daukšu saimnieks T.Bratkus šo domes lēmumu, kas ļoti smagā stāvoklī nostādītu viņa zemnieku saimniecību, apstrīdēja tiesā. Vēlāk daļa deputātu domas mainīja, sekoja citi domes lēmumi, tomēr pavisam lieta tika pabeigta, kad šī gada jūlijā Augstāka tiesa rakstveida procesā pieņēma T.Bratkum labvēlīgu lēmumu. P.Makarovs-Makarenoks informē, ka visbeidzot T.Bratkus savu īpašumu ir ierakstījis Zemesgrāmatā, kas līdz šim nebija izdarīts. Advokāts piebilst, ka vēl T.Bratkus vērtē iespēju vērsties tiesā par tiesāšanās izraisīto morālo kaitējumu.
