Pretēji mūsu premjerministra vēl nesen paustajai pārliecībai, ka bezdarba līmenis nesasniegs desmit procentu no ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem, marta vidū bezdarbs ir sasniedzis tieši 10%.
Pretēji mūsu premjerministra vēl nesen paustajai pārliecībai, ka bezdarba līmenis nesasniegs desmit procentu no ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem, marta vidū bezdarbs ir sasniedzis tieši 10%. Bez darba šobrīd ir 119 tūkstošu cilvēku, un tas ir lielākais bezdarba līmenis Latvijā, kopš šis rādītājs vispār tiek reģistrēts.
Vēl nepilnas divas nedēļas iepriekš Krištopans publiski pauda pārliecību, ka tuvākajā laikā bezdarba līmenis pat samazināsies… Jo tieši «šī valdība bija tā, kas viņu [bezdarbu] apstādināja ar savu stabilo, pacietīgo makroekonomisko politiku», toreiz norādīja Krištopans.
Kādam no grieķu vietvalžiem, vārdā Augejs, savulaik bija staļļi, kas līdz augšai bija piebāzti ar mēsliem. Lai kā arī tos mēģināja iztīrīt, mēsli bija «neuzveicami». Jo raugi – zirgi, kas visu šo labumu sarūpēja, bija… dievišķi. Valsts nodarbinātības politika, pareizāk, šīs politikas neesamība, dod arvien redzamākus augļus. Eiropas Komisijas ziņojumos par Latviju slēptā bezdarba līmenis tiek lēsts aptuveni pieci procenti. Kopā tas būtu 15 procentu jeb aptuveni 180 000 bezdarbnieku. Dažos Latvijas rajonos bez darba esošo skaits pārsniedz trešdaļu no ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem. Ir apdzīvotas vietas, kur bezdarbnieku skaits pārsniedz 50 procentu. Tā ir katastrofāla situācija, lai kā arī dziedātu kāds pašpārliecināts un cinisks gailēns. It īpaši uz kopējā sociālās nodrošinātības fona.
Premjers Krištopans Augeja staļļus gribēja iztīrīt ar kliegšanu – būs mazāk! Topiet mazāk! Apstājies! Taču «augļi» birst un birst, jo priekšgājēji un viedie likumdevēji taču (arī) ir dievišķi…
Atklātībā parādoties datiem par rekordlielo bezdarba līmeni, tagad Krištopans dzied citu dziesmu. Situācija ar bezdarbu Latvijā neesot traģiska, tā pieaugumu veicina zemais inflācijas līmenis, darba devējiem trūkstot kvalificētu darbinieku, bla, bla… Bezdarba līmeni tomēr esot grūti prognozēt.
Atverot šedevru, kas nodēvēts par «Pārskatu par Labklājības ministrijas valdības pirmajās 100 dienās paveikto», starp būtiskākajiem veiktajiem darbiem atrodam, piemēram, šādus LM varoņdarbus: apstiprināti MK noteikumi «Infekcijas slimību reģistrācijas kārtība», pieņemta «Aizsargjoslu ap kapsētām noteikšanas metodika», Ministru kabinetam iesniegts noteikumu projekts «Noteikumi par vienkāršajām spiedientvertnēm»… Diez vai būtu iespējams atrast kādu LM funkcionāru, kas izskaidrotu – kādi tad ir «nebūtiskie» darbi, ja starp būtiskajiem atrodam šādus veikumus. Protams, ja nodarbinātības problēma valstī tiek uztverta kā Augeja staļļi, ir attaisnojama šāda «atrakstīšanās». Taču neattaisno premjerministra pašslavināšanu saistībā ar ministriju saražoto milzīgo papīru kaudzi, kas vēsta par bijušajiem un nākamajiem valdības darbiem. Valdība skaļi apliecina sevi kā Hēraklu – lielo tīrītāju. Ja vien būtu tie prāta muskulīši un tā gribēšana.
Labklājības nozares rīcības programmā 7. Saeimas pilnvaru laikam sadaļā «Nodarbinātība» (nodarbinātības politika esot viena no būtiskākajām LM prioritātēm) atrodam četrus punktus. Turklāt divi no četriem atkārtojas vārds vārdā – «realizēt nodarbinātības dienestu finansēšanu saistībā ar to darba rezultātiem»… Šā varoņdarba sagatavošanas izpildes termiņš nolikts uz 2000. gadu, varoņdarba akceptēšana Ministru kabinetā plānota 2001. gadā, bet, kad tiks realizēts varoņdarbs, – nevienam nav zināms. Atliek vēl divi LM varoņdarbi nodarbinātības jomā. Bezdarbnieku mācību programmu pilnveidošana kā projekts MK iesniedzams līdz 2000. gadam, šā varoņdarba apstiprināšana gan krietni ievilksies – līdz 2000. gada 2. ceturksnim. Kad varoņdarbs tiks īstenots – arī nav zināms.
Ceturtais varoņdarbs veicams šajā gadā – Likuma par nodarbinātību jaunas redakcijas izstrāde un akceptēšana MK. Un tas viss vienā gadā?! Kaut nu LM ierēdņi šo slodzi izturētu.
Klibo zirgu pajūgam, ko kučierē bez jebkāda pamata bravūrīgs kučieris Krištopana personā, nav konkrētas rīcības programmas nodarbinātības jomā, kurā stāvoklis kļūst arvien dramatiskāks. Savukārt pēdējie Krištopana izteikumi, kuros bezdarba paaugstināšanās tiek saistīta ar zemo inflācijas līmeni, demonstrē vienīgi mūsu premjera nekompetenci.
Iespējams – arī iepriekšēju sabiedrības sagatavošanu inflācijas pieaugumam. Jo pat biznesa koledžas 1. kursa studentam nav noslēpums: ja palielināsies inflācija (pie visiem «labumiem», kas jau atrodas Augeja stallī), bezdarbnieku skaits palielināsies katastrofālos apmēros.
