Ziemas prieki var izrādīties nelabvēlīgi arī mūsu mīluļiem. Mājdzīvnieki mēdz slimot ar gripu, plaušu karsoni un var iedzīvoties ķermeņa atdzišanā. Lauka suņus sargā pavilnaVisbīstamākā suņa veselībai ir strauja atdzišana, stāsta Ozolnieku «Sanarius Plus zooserviss» vadītāja veterinārārste Anna Šokele. Tā apdraud gan īsspalvainos, gan biezkažoka dzīvniekus. Lielākā daļa pilsētas suņu auguši un raduši dzīvot siltās telpās. Istabas suņi, izvesti pastaigā ziemas saliņā, var piedzīvot tā saukto temperatūras šoku. Uzmanību suņa pašsajūtai jāsāk pievērst, termometra stabiņam noslīdot zem -10 grādiem. Dzīvnieka termoregulējošie mehānismi, nepagūstot pārorientēties, ne vienmēr spēj izturēt tādu slodzi. Un, ja neiztur, tad sekas ir jau labi pazīstamās – saaukstēšanās. Tieši mūsu pilsētas «kundziņiem» organisma straujā atdzišana pavājina imūnsistēmu, un dzīvnieks kļūst uzņēmīgs pret infekcijām, līdz ar to viegli saķer dažādus vīrusus, tajā skaitā gripu. Var iedzīvoties arī artrītā, ausu iekaisumos, urīnpūšļa apaukstēšanā un citās ķibelēs. Gripa arī suņiemKā stāsta veterinārārste A.Šokele, iedzīvotāji ik gadu interesējas, vai mājdzīvnieks var saslimt ar cilvēku gripu. «Pilnīgi iespējams, ka daži vīrusi vai to celmi mājdzīvniekiem var izraisīt tādas pašas saslimšanas pazīmes kā cilvēkam. Piemēram, pirms dažiem gadiem pie mums vērsās saimnieki, kas paši bija pārslimojuši gripu, bet pēc tam sasirguši arī viņu mājdzīvnieki,» atceras veterinārārste.«Ja suns sācis klepot (liekas, ka klepojot dzīvnieks tūlīt vems, vai arī atklepojot izdalās baltas, pabiezas putas), iespējams, saķerta gripa. Tās ārstēšana nav īpaši specifiska, tomēr vēlams konsultēties ar veterinārārstu. Pati gripa nav īpaši bīstama, toties nopietnas sekas uz veselību var atstāt sarežģījumi slimības laikā, piemēram, tāpat kā cilvēkam – plaušu karsonis,» stāsta A.Šokele. Suņi, kas cauru gadu dzīvo ārā, parasti nesaslimst, jo, ziemai nākot, tiem uzaug bieza tā saucamā pavilna. Dzīvokļos mītošajiem šīs sildošās pavilnas praktiski nav. Un tieši tāpēc pilsētas suņiem organisma straujā atdzišana pavājina imūnsistēmu – dzīvnieks kļūst uzņēmīgs pret infekcijām –, līdz ar to vieglāk saķer ne tikai gripu, bet arī dažādus vīrusus. «Vīrusa gadījumā dzīvniekam mutē var parādīties sāpīgas, asiņojošas čūlas. Pazūd oža un garša, kas ir par pamatu sākotnējam apetītes zudumam. Vīrusa infekcijas gadījumā iespējama caureja un vemšana. Slimot var visu vecumu dzīvnieki, bet jaunie, šķirnes un novārdzinātie ir uzņēmīgāki. Vīruss skar gandrīz visas ķermeņa šūnas, novājina organismu, tādējādi ļauj baktērijām vairoties, tāpēc ārstēšanā bieži nozīmē antibiotiku terapiju, organisma stiprināšanai dod vitamīnus un mikroelementus, kā arī medikamentus pret sāpēm un temperatūru. Vīrusi nelabvēlīgi ietekmē sirds muskulatūru, tas var izraisīt hroniskas saslimšanas vai pat nāvi,» skaidro A.Šokele.Nedrīkst ignorēt, ja redzat, ka suņuks mīņājas un trīc kā apses lapa – viņam ir auksti, un viņš var saslimt. Īpaši tas attiecas uz kucēniem un īsspalvainajiem suņukiem, tādēļ saimniekiem jāatceras, ka mīlulis ir jāietērpj ziemas apģērbā, kaut arī apkārtējie smīkņās. Vakcinēts dzīvnieks, esot ciešā kontaktā ar infekciozi slimo, jebkuru saslimšanu pārcieš vieglākā nekā nevakcinēts. Kūstošais sniegs kaitēDaudziem suņukiem atkušņa laikā piemetas tā dēvētā alerģija pret kūstošu sniegu. Tā izpaužas kā izdalījumi no deguna, acīm, reizēm arī klepus un pastiprināta kasīšanās. Kūstošais sniegs lielā daudzumā no atmosfēras akumulē dažādas kaitīgās vielas, piemēram, benzīna, eļļu, šķīdinātāju un citu vielu izgarojumus. Sniegam kūstot, tās sāk pastiprināti izdalīties, koncentrējoties tuvu zemei, un suņiem, jo īpaši maza auguma, ir viegli iedzīvoties alerģijā.
