Četri apļi – tas ir «Audi». Šādu frāzi, domājams, katrs būs dzirdējis ne reizi vien.
Četri apļi – tas ir «Audi». Šādu frāzi, domājams, katrs būs dzirdējis ne reizi vien. Lai arī neapzināti ieskaitītiem zemākā kārtā par snobiskajiem «Mercedes» un «BMW», «Audi» automobiļiem kvalitātes un elegances trūkumu būtu grēks pārmest.
Lētums, vienkāršība un dažbrīd prastums, ar ko saistās saulaino astoņdesmito sākuma «Audi 80» uzlabotie pārejas modeļi un mazliet lepnākie «deviņdesmitnieki», jau krietnu laika posmu ir pieskaitāmi vēsturei, kaut gan ievērojams skaits šādu spēkratu joprojām sastopams uz mūsu ceļiem. «Audi» sakarā viena lieta ir gluži vai aksioma – ja tā vietā, lai par pārsimts latiem iegādātos kādu no minētajiem modeļiem, acis tiek «mestas» uz kaut ko modernāku, jārēķinās, ka kvalitatīvs pirkums būs pietiekami dārgs (ar retiem izņēmumiem). Klajš neprāts būtu taupīt uz apdrošināšanas rēķina – lai arī pēdējā laikā zādzību ziņā «Audi» ieņem «godpilno» otro vietu aiz «Volkswagen», nav vērts lolot nevajadzīgas ilūzijas par brīnumainām dubultajām un trīskāršajām signalizācijām un sirdsmieram labāk tomēr iegādāties kasko apdrošināšanas polisi par pilnu summu.
Jelgavas autofirmā «Andrea» «Audi» raksturoja kā Latvijas apstākļiem labi piemērotus automobiļus ar izturīgu ritošo daļu. Ja eļļas un siksnu maiņas tiek veiktas regulāri un motorā tiek lieta kvalitatīva eļļa, dzinējs var kalpot līdz pat miljons kilometru nobraukumam. Ar detaļu iegādi sarežģījumu nemēdz būt, un, ja arī nepieciešams kaut ko speciāli pasūtīt, gaidīšana neilgst vairāk par dažām dienām, kritiskākos gadījumos – nedēļu. Uzmanība gan jāpievērš rezerves daļu ražotājam, jo, piemēram, virsbūves detaļas dažkārt izdevīgāk ir iegādāties lietotas un cinkotas, nevis jaunas «Taivānas oriģinālās», kas pēkšņi sāk rūsēt.
«Audi 80»
Dzinēju palete – 1,6, 1,8, 1,9, 2.0, 2,3, 1,6D, 1,6TD, 1,9D.
Tautā pazīstams kā «burbulis», ražots jau no tālā 1986. gada, taču savu popularitāti ir saglabājis joprojām. Te lieli nopelni ir veiksmīgajam dizainam, ekonomiskumam, izturībai un cinkotajām virsbūvēm. Ja kādu «Audi» cienītāju no šīs markas atbaida šķietamā dārdzība iegādē un ekspluatācijā, tad tieši «astoņdesmitnieks» šo priekšstatu varētu kliedēt. Ar nosacījumu, ka tiek paciestas dažas nepilnības.
Šis diemžēl ir tas gadījums, kad pirmais iespaids var būt mazliet mānīgs, jo diezgan izskatīgā āriene slēpj samērā neērtu un neietilpīgu salonu, mazu bagāžas nodalījumu (pakaļējo sēdekļu transformācija iespējama tikai universāliem – «avantiem»), kā arī stipri viduvējas automašīnas gaitas īpašības. Ekspluatējot krietni palietotus spēkratus, jāuzmanās no durvju atvēršanas sistēmas trošu sabojāšanas, kas gan parasti notiek tikai tāpēc, ka roktura paraušanai tiek izmantots pārāk daudz spēka. Papildu aprīkojuma iespējas ir laikmetam atbilstošas, un pastāv vienlīdz lielas iespējas nopirkt gan «Audi 80» ar vērā ņemamu aprīkojumu, gan pilnīgi bez «ekstrām».
Toties nopietni tehniski defekti «Audi 80» piemeklē reti, un tie paši lielākoties ir nebūtiski un viegli novēršami. Kā «Autoparku» informēja autofirmā «Andrea», viena no raksturīgākajām «Audi» problēmām ir bremžu sistēmas suportu «ierūsēšana» un «iesprūšana» pēc aptuveni divsimt tūkstošu nobraukuma. Vislabākā profilakse pret to ir regulāra rokas bremzes (stāvbremzes) lietošana, kas bremžu mehānismu lieku reizi izkustina, neļaujot tam «ieklemmēties». Sīki defekti iespējami arī ātrumkārbām (gan mehāniskajām, gan «automātiem»), gaismas un elektrisko logu slēdžiem un apsildes sistēmai, taču, pieaicinot lietpratēju, tos iespējams savlaicīgi un maciņu netraumējoši novērst.
Lai savā īpašumā iegūtu «Audi 80» labā tehniskā kārtībā, jārēķinās ar vismaz 1500 ASV dolāru tēriņu (par astoņdesmito gadu otrās puses izlaiduma «burbuli»), kas, jāatzīst, moderna dizaina «Audi» nebūt nav daudz. Minētās cenas variācijas atkarīgas no noskatītā automobiļa izlaiduma gada, aprīkojuma un vispārējā stāvokļa.
Ja rocība atļauj pirkumam atvēlēt trīsarpus, četrus tūkstošus dolāru, var izvēlēties no 1991. līdz 1996. gadam ražoto modeli, kam pie nosaukuma «Audi 80» ir piekabināts «B4». Tas pēc būtības ir uzlabots tas pats «Audi 80». Līdz ar prestižāku eksterjeru «B4» piemīt arī līganāka gaita, vairāk komforta, tas ir lielākas ietilpības, salona apdare veikta ar kvalitatīvākiem materiāliem, un dzinējiem uzstādītas degvielas monoiesmidzināšanas sistēmas, kas iebūvētas jau pēdējos «burbuļos» un padarīja «Audi» vēl ekonomiskāku. Savukārt iepriekšminēto dzinēju paleti papildinājušas divas jaunas un, kā vēlāk izrādījies, progresīvas 2,6 un 2,8 litru V veida dzinēju modifikācijas.
(Turpinājums sekos.)
