Valentīnas kundze stāsta, ka pēc otrās meitas piedzimšanas vīrs atklāti, bet mīļi izteicies, ka darīs visu, lai nākamais ģimenē būtu dēls. Taču, kad bērniņš pieteicās, izrādījās, ka tā atkal ir meitenīte.
Valentīnas kundze stāsta, ka pēc otrās meitas piedzimšanas vīrs atklāti, bet mīļi izteicies, ka darīs visu, lai nākamais ģimenē būtu dēls. Taču, kad bērniņš pieteicās, izrādījās, ka tā atkal ir meitenīte. Pirms trim gadiem pāris nolēma vēlreiz mēģināt tikt pie mantinieka, taču liktenis vēlreiz dāvāja meitu. “Mēs viņas visas mīlam vienlīdz stipri, lai arī mums nav tik ļoti gribētā dēla. Nekas, būs taču mazdēli. Un mazbērniem pieķeršanās mēdzot būt pat vēl lielāka nekā pašu bērniem,” optimistiski saka Valentīna.
Viņa teic, ka neko īpašu ar vīru neesot mēģinājuši, lai piedzimtu dēls. Varbūt vajadzēja? “Nē, visi bērni jāmīl vienādi stipri. Atzīšos, ka arī es klusībā cerēju, ka kāds no pirmajiem trim tomēr būs puisītis, bet ar ceturto bērniņu man jau tas nelikās svarīgi. Galvenais, ka viņi ir veseli, mīl mūs un mēs – viņus. Godīgi? Mēs esam laimīgi, jo nemaz tik bieži vecāki nevar lepoties ar tādu retumu kā četras burvīgas meitas.
