Agrākajiem zagļiem vai citu mantisku noziegumu izdarītājiem, sākot jaunu, likumpaklausīgā dzīvi, bieži vien nākas noslēgt līgumu ar tiesu izpildītāju par cietušajiem radīto zaudējumu piedziņu. No septembra no četriem Jelgavā praktizējošajiem tiesu izpildītājiem paaugstināto kvalifikācijas prasību dēļ strādā vairs tikai viens. To klientiem nākas doties uz Tukumu vai Rīgu.
«Bieži vien no cietumiem atbrīvotos un tos, kuri sodu izcieš brīvībā, sūtām pie tiesu izpildītājiem. Diemžēl Jelgavā tie kļuvuši mazāk pieejami,» stāsta Valsts probācijas dienesta Jelgavas struktūrvienības vadītājs Juris Sokolovs. Aptaujātie banku pārstāvji, kuriem arī dažkārt nākas piedzīt parādus, tiesu izpildītāju skaita samazināšanos Jelgavā īpaši neizjūtot. Latvijas Krājbankas Zemgales reģiona pārvaldnieks Aivars Zeltiņš uzskata, ka sabiedrībā ir uzpūsts burbulis par banku lielo vajadzību tiesas ceļā piedzīt no klientiem aizdotās summas. Par augstāku kvalifikāciju lēma jau 2003.gadāVienīgā Jelgavā un reizē Dobelē praktizējošā zvērinātā tiesu izpildītāja Indra Andrejeva, kas pēc 1. septembra pārņēmusi savu statusu zaudējušās kolēģes Rudītes Slivjukas darbu, teic, ka neviena mantiskās piedziņas lieta nav atstāta novārtā. «Mēs gan esam tie sliktie, kuri dabū izjust daudz negatīvā. Tiesnesim, kurš izspriež sodu, likumpārkāpējs klāt netiek, taču tiesu izpildītājs atnāk pats,» par sava darba «garozu» teic I.Andrejeva.Līdzšinējā tiesu izpildītāja R.Slivjuka stāsta, ka šo profesiju izvēlējās deviņdesmito gadu vidū. Tolaik tam pietika ar vidējo izglītību. 2003. gadā, pieņemot jauno Tiesu izpildītāju likumu, šīs profesijas pārstāvji ieguva zvērinātā statusu. Līdz ar to amata pretendentiem tika izvirzīta prasība līdz 2010. gada 1. septembrim iegūt jurista kvalifikāciju ar maģistra grādu. Tādēļ R.Slivjuka paralēli darbam sāka studēt Baltijas Starptautiskajā akadēmijā. Negaidīti šajā mācību iestādē mainījās absolventiem piešķiramā kvalifikācija, un R.Slivjukai nācās meklēt citu risinājumu. Amatam nepieciešamo kvalifikāciju viņa plāno iegūt decembrī. Tomēr termiņš tika nokavēts, un R.Slivjuka kopā ar vēl 14 kolēģiem (tostarp trīs jelgavniekiem) zaudēja savas amata tiesības. Daudzi darbā neatgriezīsiesTiesu izpildītāju padomes priekšsēdētājs Ginters Hmeļevskis saka: «Pieņemu, ka slodze atbrīvoto tiesu izpildītāju aizvietotājiem varētu būt augusi divas reizes. Taču tas ir darba organizēšanas jautājums. Ir tiesu izpildītāji, kuri spēj vienlaicīgi apsaimniekot vairākus tūkstošus lietu, cits darbojas ar pārsimt.» Pēc padomē esošās informācijas, atgriezties tiesu izpildītāja amatā plānojot trīs četri no četrpadsmit atbrīvotajiem. Agrākajiem kolēģiem, kuri jau nokārtojuši tiesu izpildītāja kvalifikācijas eksāmenu, atkārtoti tas nebūšot jādara. R.Slivjuka atzīst, ka viņas pašreizējais stāvoklis ir smags: «Strādājot mēs bijām pašnodarbinātās personas un pēc sava statusa zaudēšanas nevaram būt pat bezdarbnieki. Taču biroja mēbeles ir sapirktas un īres maksājumi turpinās.» Septembra sākumā Saeima grozīja Tiesu izpildītāju likumu, taču šie grozījumi nāca par vēlu, lai R.Slivjuka un vairāki viņas kolēģi varētu turpināt darbu.
