Arī Kretulam izdevās izbēgt no pelnītā soda un arī viņš, cik zināms, atradis sev patvērumu «paradīzē».
(Turpinājums. Sākums 16., 19., 20., 23., 26., 27., 28., 30. augusta, 5. un 10. septembra numurā.)
Arī Kretulam izdevās izbēgt no pelnītā soda un arī viņš, cik zināms, atradis sev patvērumu «paradīzē».
Jespers ar savu bandu bija labi pazīstams Vecgulbenes apkārtnes zemniekiem, kurus tas aplaupīja un pat noslepkavoja. Šo bandu izdevās pilnīgi likvidēt.
Turpinot aprakstu, jāatzīmē vēl divi smagi noziedznieki – Babuškins un Preimans-Freimans, uz kuru sirdsapziņas guļ vairākas slepkavības. Šos noziedzniekus vēl neizdevās apcietināt, un viņi kaut kur slapstās.
Saraksts nebūs pilnīgs, ja nepieminēšu vēl divas svarīgākās bandas – Adamaiša bandu un «Japončikus».
Pirmais, izdarīdams lielāku skaitu noziegumu, krita galu galā policijas rokās un tika ar dažiem līdzbiedriem pakārts tanī pašā Jelgavā, kur vij sev cilpu tagad Kaupens.
«Japončiku» banda «darbojās» Latgalē, un viņu galīgi likvidēja Rēzeknes karatiesa.
Tad nāca Kaupens.
Bet par to jau pietiekoši runāts… Galavārdu teiks par viņu pēc dažām dienām Jelgavas karatiesa.
Bandīti bez maskām. Kaupens tikko neiekritis
Tiesas zālē nekādas pārmaiņas nav manāmas, un pēc visa, kas nācis gaismā par Kaupenu, neviens noziegums nevar pārsteigt. Tomēr atklājas daži interesanti un ievērojami fakti. Izrādās, ka laupītāji bieži darbojušies divatā un pilnīgi nemaskojušies.
Tālākā notikumu gaita sekoša:
1922. gada 13. oktobrī netālu no Jelgavas pa šoseju braukuši vietējie lauksaimnieki Zaķis un Zeķe. Viņiem uzbrucis laupītājs, bet Zeķe iebēdzis mežā un steidzies brīdināt tālākos ceļa braucējus. Kā liecinieks Avenieks stāsta, tie neticējuši Zeķem, bet drīz vien to rūgti nožēlojuši, jo mežā viņiem uzbrukuši divi laupītāji un visu atņēmuši. Viņu ceļabiedri Belmani Kaupens nošāvis, jo tas bijis piedzēries un nepaklausījis bandītam uz vietas. Tikmēr Ozolnieku mājās zirgs ievilcis Zaķa pajūgu. Ratos gulējis smagi ievainotais Zaķis, kurš otrā dienā nomiris.
Pa to laiku Zeķe steidzies par notikumu paziņot Jelgavā. Tālāk izmeklēšanā noskaidrojas, ka laupītāji tiešām bijuši divi.
Tikai tagad Kaupens uzdod savu līdzdalībnieku – Piebalgu.
Piebalgs par katru «darbu» dabūjis tikai 500 rubļu.
Pēc tam sāka iztiesāt otru lietu.
Kalna muižas pagastā 1925. gada 21. janvārī ceļa gājēji ieraudzījuši bruņotu vīrieti, ko no sākuma turējuši par aizsargu. Lielas bijušas viņu izbailes, kad «aizsargs» brucis virsū un atņēmis naudu un revolveri.
Tā paša gada 13. novembrī Kaupens izdarījis jaunu noziegumu uz Jelgavas – Kalna muižas ceļa. Šeit viņš aplaupījis vecīti Annu Sniedzi, viņš izkampis no rokām trīs ābolus un mierīgi tos iebāzis kabatā.
(Turpmāk vēl.)
