Lieciniece Anna Sniegs, «nabadzīgs cilvēks», kā pati saka, tik veca un vāja, ka jānosēdina uz krēsla un jāpasniedz ūdens.
(Turpinājums. Sākums 16., 19., 20., 23., 26., 27., 28., 30. augusta, 5., 10., 11., 17. un 18. septembra numurā.)
Lieciniece Anna Sniegs, «nabadzīgs cilvēks», kā pati saka, tik veca un vāja, ka jānosēdina uz krēsla un jāpasniedz ūdens. Kad tiesnesis vaicā, ko jums atņēma, viņa atbild: «Man bija tikai trīs āboli, tos viņam atdevu.» Arī cits liecinieks, braša izskata puisis, tiesā tā nobijies, ka kājas trīc kā lapas vējā.
Dienu no dienas gar tiesu iet aplaupītie laucinieki, ceļa vīri. Te var redzēt, cik posta un nelaimes nodarīja cilvēks zupura maisā, maskā, ar revolveri un elektrisko lampiņu.
ooo
Tiesas pārtraukuma laikā eju ar kādu liecinieku pa pilsētu, lai nedomātu par dzirdētiem briesmu darbiem. Vecā pilsētiņa snaudoši paceļas pāri kriminālās psiholoģijas jautājumiem. Senais Jelgavas ampīrs ar ieslēptām kolonnām un izgreznojumiem vai Holandes renesanse augstajos veclaiku ģēvelēs paceļas pāri šai kriminālnedēļai, no kuras pilnas nevien jelgavnieku smadzenes. Hercoga Jēkaba ūdens baseins uz tirgus laukuma mierīgs un nostāvējies atspoguļo pelēko dienu, bet Praksiteļa torss muzejā kā milzīgs laika monuments ar ideālām līnijām neko nespēj pasacīt šīs nedēļas cilvēkam. Senās Grieķijas dievu Jelgavā ielenkuši kino plakāti, viesnīcu izkārtnes, milzīgs apraksts «Ratu smēre» un liels kaislīgs tīģeris pašā nama ģēvelē. Viņš skrien no tirgus laukuma, un kāds skurstenis tam aizkvēpinājis galvu. Nesen šis tīģeris rādījis baronesēm, kur pirkt dārgākos zvērādas kažokus. Tagad viņš nezin, kur doties, jo apkārt dūmi. No laikmeta dūmiem izlec kriminālās psiholoģijas ķēms.
Kā Kaupenu apcietināja
Bijušais Jelgavas kriminālpolicijas priekšnieks Liepiņš par Kaupena apcietināšanas apstākļiem paskaidroja:
Katrā laupīšanas vai slepkavības gadījumā personīgi devos uz notikuma vietu, darīdams visu iespējamo, lai atrastu vainīgo. To pašu darīju arī tirgotāja Ošenieka un S. aplaupīšanas gadījumā uz Rīgas šosejas. Pēc laupītāja meklēšanas un gūstīšanas darbiem mežā uzmeklēju cietušos un lieciniekus, kuri bija redzējuši laupītāju un vislabāki ievērojuši viņa ārējo izskatu. Savācis visus iespējamos materiālus, saaicināju visus uzraugus un inspektoru, uzdodams sīki vākt ziņas, kas un kur varētu būt laupītājs.
Pie tam kāds uzraugs izteicās, ka arī viņš pats esot redzējis kādu personu, kuras ārējais apraksts saejoties ar nupat uzdotām laupītāja pazīmēm. Tas esot kādreiz dezertējis un uzturoties bez pierakstīšanās. Uzdevu ievākt tuvākas ziņas par minēto personu un to aizturēt.
Pēc kādām dienām uzraugs man ziņoja, ka domātā persona esot kāds Ansis Kaupens.
Par tā atrašanās vietu neesot tiešu ziņu, bet iespējams, ka šis Kaupens būšot atrodams pie kādas sievietes zināmā vietā. Devos apcietināt Kaupenu, bet to neatradu. Ziņoja, ka kāds Kaupens strādājot uz dienām kādā darbnīcā. Devos kopā ar vienu uzraugu uz šo darbnīcu, lai uzmeklētu Kaupenu. Darbnīcas īpašnieks paskaidroja, ka kāds Kaupens gan pie viņa pa dienām strādājot kā polsterētājs, bet pašlaik viņš nestrādājot un viņa adresi nezinot uzdot. Ievācu no īpašnieka ziņas par Kaupena personību un uzvešanos. Īpašnieks teica, ka Kaupens strādājot labi, esot kluss cilvēks.
(Turpmāk vēl.)
