No 300 lieciniekiem iztrūkst tikai daži cilvēki, daži miruši, daži aizbraukuši uz Krieviju.
(Turpinājums. Sākums 16., 19., 20., 23., 26., 27., 28., 30. augusta, 5., 10., 11., 17., 18., 25.septembra, 1., 2., 9. un 10. oktobra numurā.)
No 300 lieciniekiem iztrūkst tikai daži cilvēki, daži miruši, daži aizbraukuši uz Krieviju. Lielākā daļa no lieciniekiem uzsver, ka Kaupens viņus aplaupījis. Izplatījušās baumas, ka Kaupena nodarītos zaudējumus viņiem atlīdzināšot. Tāpēc katrs cenšas nodrošināt sev atlīdzību. Motivējot, kā kurš cietis no Kaupena, var dzirdēt kuriozas atbildes. Piemēram, viens apgalvo, ka viņš ļoti izbijies, otrs – pazaudējis visādas sīkas lietas utt.
Liecinieku starpā uzmanību saista Kaupena «līgavas» – Valija Kleinberg un Valija Valdmane.
Kamēr izsauc liecinieku vārdus, Kaupens smaida un uzmanīgi tos apskata, piegrūž savam līdzdalībniekam Piebalgam un izsaka jautras piezīmes.
Liecinieku izsaukšana turpinās līdz pulksten 5 vakarā. Visi ir ļoti noguruši, jo visu laiku tos neizlaiž no tiesas ēkas. Izsludina pārtraukumu, pa kuru laiku lieciniekus izved sētā un izdala tiem pavēstes, kur noteikts ierašanās laiks tiesā. Liecinieki sadalīti grupās, kuras vienu pēc otras nopratinās. Pulksten 7 sēdi turpina un izsauc papildu lieciniekus. Tad sāk lasīt apsūdzības rakstu, kuru lasīs visu rītdienu.
Tiesa uzzīmējusi apmēram šādu kārtību: otrdien pabeigs lasīt apsūdzības aktu un sāks nopratināt lieciniekus. Trešdien skatīs cauri Kaupena dezertēšanas lietu un Preisa un Kola slepkavības. Ceturtdien iztiesās sensacionālo uzbrukumu Daudzevas vilcienam un Krāciņa noslepkavošanu. Tiesa domā izmeklēšanu nobeigt 31. martā, kad sāksies partu disputs.
1. aprīlī – apsūdzētiem pēdējais vārds.
Jelgavnieki visu dienu ļoti interesējās par prāvu. Neskatoties uz lietaino laiku, tiesas zālē pulcējās daudz cilvēku. Publiku ielaiž tikai ar biļetēm.
Pirmā diena tiesas zālē
Divi lieli auto gaismas metēji sviež staru klēpi rīta ausmas miglā. Mēs steidzamies nokļūt Jelgavā pēc iespējas agrāk, lai uzņemtu Kaupena parādīšanos dienas gaismā pēc pusotra gada nosēdēšanas cietuma mūros. Pazib verstu stabi šosejas malā, un pēc īsa brīža mēs nokļūstam tanī apvidū, kur Kaupens staigāja dēkainās gaitās. Mēs ievērojam ceļa stabu ar skaitli 28. Taisni šeit Kaupens izdarīja dažus pārdrošus noziegumus. Te neliels koku pudurītis, netālu dzelzceļa pārbrauktuve, bet vēl tālāk – liela dzīvojamā māja. Taisni apbrīnojama ir Kaupena pārdrošība, ka izvēlējies šādu vietu saviem noziegumiem.
Jelgava pašreiz mostas. Cietuma vārtu priekšā drūzmējas žurnālisti un fotogrāfi. Pulksten 8 vārti atveras un pa tiem ieiet kāds no priekšniecības. Pa atvērtiem vārtiem mēs ieraugām Ansi Kaupenu, kurš saslēgts kopā ar kādu savu līdzdalībnieku, atrodas daudzu apbruņotu cietuma sargu uzraudzībā. Kaupens stāv un skaļi smejas. Šie drausmīgie smiekli, ko smej cilvēks, kas pēc pāris nedēļām vairs nebūs dzīvs, atstāj satricinošu iespaidu. Smaids nenozūd no Kaupena sejas visu pirmo tiesas dienu. Dažreiz gan tas mainās ar citu sejas izteiksmi, bet par to citā reizē.
Gājiens no cietuma iet gar malām cieši viens pie otra, ne mirkli neizlaižot no acīm saslēgtos noziedzniekus. Kaupens iet pa priekšu, saslēgts kopā ar Piebalgu, un visu laiku it kā steidzas biedram priekšā. Viņš iet lepni paceltu galvu.
Tiesas sēde sākas pulksten 12 dienā. Ieved apsūdzētos un nosēdina uz gara sola gar zāles sienu. Viņiem priekšā novietojas 8 aizstāvji, no kuriem viens – militārs, ko tiesa iecēlusi Kaupena dezertēšanas lietā. Kāda gan nozīme šim apvainojumam, par kuru draud daži gadi cietuma, ja tiesājamais jau vairākkārtīgi nopelnījis nāves sodu? Bet – lai dzīvo Justīcija! Un kara tiesa negrib iztirzāt tikai to, kāpēc Kaupens noslepkavojis nevarīgu vecenīti vai aplaupījis vilcienu, bet zināt visos sīkumos, kāpēc viņš nav gribējis kalpot Latvijas armijā. Šie «sīkumi» Kaupenam nepatīk. Svarīgas viņam liekas tikai «lielās lietas», bet sīkumi un formalitātes – veltīga laika tērēšana. Viņš par to izteicās visiem dzirdot, kad liecinieku saraksta pārbaudīšana ievilkās pārāk ilgi un tiesa aizgāja apspriesties, bet Kaupens palika tiesas zālē «bez darba».
«Ansi Kaupen, pieceļaties!» Noskan važas, un Kaupens pieceļas, vēl augstāk paceļot galvu. Šī deģenerāta seja pavisam vairs nav līdzīga tai Jelgavas donžuāna sejai, kuru pēdējās dienās redzējām uzņēmumos. Šo seju pārklāj drausms smaids, kas tik ļoti atgādina Lombroso darba fotogrāfijas. Biogrāfiskās ziņas par sevi Kaupens dod stingrā balsī, bez stostīšanās, pēc tam vēlreiz vērš savu drausmo smaidu pret publiku un sēstas.
(Turpmāk vēl.)
