Līdzīgi izturas arī Kaupena māsa.
(Turpinājums. Sākums 16., 19., 20., 23., 26., 27., 28., 30. augusta, 5., 10., 11., 17., 18., 25.septembra, 1., 2., 9. 10. un 16. oktobra numurā.)
Līdzīgi izturas arī Kaupena māsa. Viņa līdzīga savam brālim, ģērbusies melnā mētelī un jaunās kurpēs, ap galvu balts lakatiņš. Uz tiesu ejot, tā viegli smaida, arī nopratināšanas laikā smaids nenozūd no viņas sejas.
Drūmi, kā negribēdams, atbild Kaupenam pieslēgtais Piebalgs. Vālodze, kurš piegādājis Kaupenam ieročus, atbild čukstošā balsī. Viņš ir sirms vecītis ar apcirptu bārdiņu. Ja viņš nebūtu tērpts arestanta uzvalkā, grūti būtu iedomāties viņu par profesionālu zirgu zagli un bandīta līdzzinātāju.
No šiem apsūdzētiem atšķiras jauns cilvēks – «Jelgavas tirgotājs» Jānis Bute, kurš uzpircis Kaupena salaupītās lietas.
Priekšsēdētājs liek izsaukt lieciniekus. Zālē pulcējas dažāda vecuma cilvēki. Nogurdinoši ilgi velkas šo pāri par 300 cilvēku – kā vīriešu, tā sieviešu – nopratināšana.
Kaupenam uz mirkli smaids nodzisa. Tā vietā viņa sejā bija lasāms sašutums un dusmas, kad tiesa pasludināja mazu pārtraukumu. Liecinieki palika zālē un sēdēja cieši ap apsūdzētiem. Tie bija ieradušies tiesā ne tikai, lai nodotu savas liecības, bet arī lai redzētu cilvēku, kurš tik ilgi turēja bailēs visu apkārtni. Šie liecinieki nu cieši apskatīja Kaupenu. Apsūdzētie jutās kā vajāti zvēri aiz restēm. Kaupens sāka protestēt. Kad uz viņu vērās simtām acu, viņš vairs nespēja smaidīt. Pēc vairākkārtīgiem protestiem viņu izveda no zāles.
Kas par ūnikumu ir šis cilvēks, kura darbi aprakstīti 16 biezos sējumos, kura apsūdzības raksta lasīšana velkas septiņas stundas, kurš cilvēku dzīvībai nav piešķīris nekādas vērtības, bet par kura paša dzīvību juridisko patiesību meklēt virsnieku kluba zālē sanākuši 300 liecinieki, 8 aizstāvji, 6 eksperti, 20 žurnālisti, 3 karikatūristi, 4 fotogrāfi un tiesa? Par viņu avīzēs rakstītas garas lapas puses un nevar noteikt, cik gan viņas vēl stiepsies. Diezin vai par Napoleonu ir vairāk sarakstīts. Bandīts, laupītājs, slepkava – ar tik lielu slavu. Dīvains laikmets. 33 noziegumu īpašnieks tīri par dienas varoni kļuvis. Pēckara un kino laikmets.
Pats bandīts tiesas zālē mierīgs vēro zāli un publiku, it kā atnācis uz kādu izrādi. Viņa biedri, «mazie darbinieki», acu nepaceļ, liekas sagrauzti, jūt aiz sevis vainu, jūt «iekrišanu», bet pats varonis izskatās tāds, it kā zinājis, ko dara, un ar šādu likteni samierinājies. Viņa atbildes tiesai noteiktas un skaidras. Neaizmirst pateikt, kad dzimis pēc jaunā, kad – pēc vecā stila.
(Turpmāk vēl.)
