Viņa biedrs galdnieks Piebalgs dzimšanas dienu aizmirsis.
(Turpinājums. Sākums 16., 19., 20., 23., 26., 27., 28., 30. augusta, 5., 10., 11., 17., 18., 25.septembra, 1., 2., 9. 10., 16. un 17. oktobra numurā.)
Viņa biedrs galdnieks Piebalgs dzimšanas dienu aizmirsis. Par Kaupenu publikā sarunājas.
«Ko tās sievietes viņam karas kaklā?»
«Nekas sevišķis nav. Neinteliģenta seja.»
«Ekspertīze konstatējusi kādu anormālību…»
«Rasputins…»
«Tomēr arī sejā kaut kas tāds izvirtis.»
Publikas maz, jo pirms liecinieku zvērināšanas svešus neielaiž. Priekšsēdētājs lasa bezgalīgo virkni. Telpa kļūst miegaina. Žurnālistu galds žāvājas. Tad iesauc lieciniekus. Tie nāk un nāk, pilna zāle. Ap trīs simti. Vairums laucinieku. «Ko tu darīsi, Kaupens sabiedrisks vīrs. Ar ko tik viņam nav bijusi darīšana,» joko kāds liecinieks.
Bet tas vēl nav viss. Citi nav ieradušies, cits miris, kāds ārprātīgo mājā. Liecinieku izklaušināšana atkal gara un lēna. Tikai sargu štiki mirdz pie apsūdzētiem, pie visām durvīm. Teātra skatuve jūt, ka norit garlaicīgs cēliens.
Žurnālistiem atliek laiks viesmīlīgā kluba bufetē. Zemgales aknas ar kviešu maizi, var atcerēties pielijušos līdzenumus, kur ūdens ielāpi tagad izskatās kā jūras uz ģeogrāfijas kartēm. Maldīdamies pa šīm kartēm kā vilks, bandīts nepazina cilvēcības robežas, kamēr nekrita sprostā, kurā uz visiem laikiem jāsaka ardievas Kurzemes mežiem, grāvjiem un lielceļiem.
Tiesa nāk. Sēdi atjauno. Lasa apsūdzības rakstu. Atklājas darbi aiz cilvēcības robežām sešpadsmit sējumos. Arī varonis.
Kāds jurists teic, ka mums esot vēl lielāki noziedznieki. Kaupenu tikai izpūtuši. Kriminālprodukcijas laikmets.
Belcebuls
vai ačgārnis
Uz jautājumu, kāpēc Kaupens izvēlējies vienīgi šo rajonu, viņš atbild, ka šeit bijusi izdevīga vieta laupīšanām, un jau pēc pirmā uzbrukuma viņš nolēmis «darboties» tikai šeit. Kuzmas slepkavību Kaupens apraksta ļoti spilgti: kā viņš novilcis līķim zābakus, uzvilcis tos pats, pēc laiciņa atstājis tos uz ceļa un devies tālāk savās džimmi kurpēs.
Zālē sarodas arvien vairāk publikas un saspiestā gaisa dēļ izsludina pārtraukumu. Pēc pārtraukuma Kaupens no jauna dod paskaidrojumus par uzbrukumu Vecsaules mājai, kur izdarījis pieckārtīgu slepkavību. Kaupens atzīstas, bet saka, ka šāvis tikai aizsargādamies. Viņš nošāvis visus tos, kas nav pildījuši viņa pavēles, bet gribējuši izbēgt no mājas. Kaupens uztraucas, ka cietušo uzdotās summas stipri pārspīlētas.
(Turpmāk vēl.)
