Tālāk Kaupens stāsta: Arī mežs uz Kalnamuižas lielceļa man nebija svešs un savienojās.
(Turpinājums. Sākums 16., 19., 20., 23., 26., 27., 28., 30. augusta, 5., 10., 11., 17., 18., 25.septembra, 1., 2., 9. 10., 16., 17., 22. , 23. un 24. oktobra numurā.)
Tālāk Kaupens stāsta: «Arī mežs uz Kalnamuižas lielceļa man nebija svešs un savienojās ar Lietavas robežu. Izdevīga vieta. Kaujas gatavībā domāju izmest makšķeri. Pirmam kungam un dāmai atradu tikai divi lati. Ar to neapmierinājos. Tad nāca otrs pajūgs. Bet braucējs mani pamanījis pazuda – nokūpēja vien. Gribu pārliecināties, kas notiks. Zirgs palika. Laikam ielenc. Pāriet uz lielo birzi pa klajumu nevarēju. Te redzu – lien desmit vīri pa grāvi. Man uznāca dusmas. Es devos laukā: kas būs, būs. Un viņi visi prom. Bet aplenkts biju. Bija jādod izšķirošs trieciens, jārauj ķēde pušu un jāiet pāri. Kas ir, tas ir, kā sacīt. Visu apgabalu viņi nespēja ielenkt un apjādīt, jo bija lietains laiks un dubļi. Uz mani kāds jaunsaimnieks ķīķerēja no jumta. Es aizslēpos aiz krūma. Divas reizes uz krūmu izšāva – lodes ielīda zemē divi soļi no manis. Es aizgāju mežmalā, sēdēju zem koka un gaidīju. Bet vakara krēslā sistemātiskā kārtā aizgāju uz Jelgavu. Vakarā aizgāju uz ballīti pašīberēt. Un tas ir viss.»
«Kā tas saprotams – «sistemātiskā kārtā»?»
«Tas ir kad cilvēks iziet cauri aizsargiem sistemātiski – neredzoši. Sistemātiski nav redzams.»
«Kādi ieroči jums bija?»
«Vācu šautene un ekstra revolveris.»
Par vilciena uzspridzināšanas mēģinājumu Kaupens stāsta: «Tā kā man bija tuvu laiks sagatavoties uz augstiem svētkiem, man vajadzēja finances, ko izgreznoties. Izgāju uz ceļa, gribēdams skatīt lomu. Neķērās – tikai viens otrs piena vezums. Ienāca prātā ar granātu, kuru glabāju mežā, nogriezt vilcienu pa Ruļļukalna grants bedrēm. Pats neticēju, ka granāta sprāgs. Bija jau trīs gadi glabāta mežā celmā. Ja izdosies – labi, ja ne – ies prom…»
«Kas tie jums bija par augstiem svētkiem gaidāmi?»
(Turpmāk vēl.)
