Sodīšanas akts Jau pirmā stunda naktī, kad Kaupenu un Piebalgu izved no cietuma ēkas, lai nogādātu soda vietā.
Sodīšanas akts
Turpinājums. Sākums 16., 19. un 20. augusta «Ziņās».
Jau pirmā stunda naktī, kad Kaupenu un Piebalgu izved no cietuma ēkas, lai nogādātu soda vietā. Ejot ārā Kaupens saviem pavadoņiem saka: «Nu, šņabis gan tagad labi noderētu!» Tāda «kāruma» nav, Kaupens apmierinās ar pasniegtiem papirosiem, kurus kūpina bez apstājas. Cietuma priekšā divos smagos automobiļos atsevišķi novieto abus noziedzniekus. Roku dzelži bandītiem noņemti, viņu rokas tagad pamatīgi saistītas ar striķiem uz muguras. Ārkārtīgas bruņotas apsardzes pavadībā abi smagie auto aizvirzās uz soda vietu. Viņiem deviņās automašīnās seko tās personas, kuras soda vietā saista pienākums. Vairums tomēr tādu darbinieku, kuri, diendienā risinādami noziedzību pavedienus, grib būt par aculieciniekiem sodīšanas aktam. Nakts tumsā uguņotie auto, cieši cits citam sekodami, aizvirzās uz soda vietu. Pēdējā jau izraudzīta pirms dažām dienām, sagatavots arī kaps un šķirsti. Braucot pa šoseju, Kaupens brīžiem jautri uzvilka dažus tautmeldiju motīvus. Soda vieta – apmēram sešu kilometru attālumā no Jelgavas Meitenes virzienā. Izraudzīta zīmīga vieta – karātavas celtas Berlīnes vilciena uzspridzināšanas mēģinājuma vietas tuvumā. Šosejā ceļa posms noslēdzas apmēram piecus kilometrus no Jelgavas. Kaupens mašīnu atstāj ar skaļu frāzi: «Lai dzīvo Latvija!» Atlikušais kilometrs vijas pa zemu dūksnāju, kur kājas bieži grimst dubļos. Kārtības sargi, apbruņojušies laternām, ar pūlēm var saskatīt ceļu. Tumša, bet silta maija nakts. Nāves ceļa gājējs Kaupens pēkšņi skaļi uzvelk: «Brāļi, šodien priecāj’ties!» Pēc tam turpina studentu «Gaudeamus». Dziesma tomēr ātri apraujas, skaņas trīcošas. Soda vieta sasniegta. Baigā lāpas atblāzmā rēgojas karātavas, ešafots, kaps tuvumā. Kā Kaupens, tā Piebalgs soda vietā nostājas samērā braši. Apmēram 70 aculiecinieki cieši ieslēdz soda vietu. Paceltā balsī Kaupens stāsta klātesošiem, ka tagad cilvēcei tiekot parādīta vieta, kur viņš tikšot guldīts. Viņa «rajonā» tagad esot salasījusies visa galvaspilsēta, dažādi augsti kungi. Visi gribot redzēt, kā viņu aizlaidīšot aiz kulisēm. Vairs nevarot būt šaubu, ka viņu ķeršot nāves smaka. Viņš beigšot, jo esot ar visiem konsulātiem sasveicinājies. Kaupens tomēr vēl mēģina ko muldēt, bet viņu pārtrauc tiesu iestāžu pārstāvis. Pēdējais nolasa spriedumu. Vispirms atkārto kara tiesas 3. aprīļa spriedumu. Tad pasludina, ka virstiesā iesniegtā kasācijas sūdzība noraidīta. Visbeidzot: iesniegto apžēlošanas lūgumu Valsts prezidents atstājis bez sekām. Lāpas gaisma sviež bālu gaismu noziedznieku izbalojušās sejās. Apkārt klusums. Tad prokuratūras pārstāvis Kaupenam vaicā viņa pēdējo vēlēšanos. «Vēlos, lai manas mirstīgās miesas tiktu nodotas maniem radiniekiem un apglabātas vecos Baložu kapos līdzās manai mātei.»
(Turpmāk vēl.)
