«Likums to neparedz!» skan atbilde. Piebalgs pēdējo vēlēšanos neizsaka.
(Turpinājums. Sākums 16., 19., 20., 23. augusta numuros.)
Sodīšanas akts
«Likums to neparedz!» skan atbilde. Piebalgs pēdējo vēlēšanos neizsaka. Uz jautājumu, vai notiesātie vēl vēlas uzklausīt un runāt ar garīdznieku, Kaupens atbild ar «Labprāt!», bet Piebalgs ar «Kādēļ ne!» Notiesātie atkārto skaļā balsī mācītāja teiktos lūgšanas vārdus, kura noslēdzas vārdiem: «Dievs, esi man, grēciniekam, žēlīgs!»
Sodāmo tuvumā parādās melnā maskā tērpies bende. Viņa klātbūtne noziedzniekus tomēr neuztrauc. Kaupens atkal piemin svētus vārdus: «Mans Dievs, kādēļ esi mani atstājis?» Nāk rīkojums bendem stāties pie «darba». Kā pirmo cilpa ķēra Kaupenu. Pēc dažiem mirkļiem bandīta jau vairs nebija. Sekoja Piebalga kārta. Drausmie un atbaidošie soda izpildīšanas paņēmieni. Daudzi no sodīšanas ainas uz brīdi novērsās. Pēc 15 minūtēm ārsts konstatēja, ka nāves sods ir izpildīts. Bendes nazis skar striķi, Kaupena un Piebalga līķi sabrūk starp abām priedēm mitrā sūnājā. Piebalga līķi tūlīt ievieto vienkāršā, nekrāsotā šķirstā un nolaiž seklā kapā. Pie Kaupena līķa stājas vairāki kriminālpolicijas darbinieki, lai izgatavotu noziedznieka pēcnāves masku. Darbs aizņem gandrīz stundu. Maska izdevās tīri laba. Pēc paveiktā darba arī Kaupena līķi ievietoja šķirstā, kuru kaprači nolaida kapā. Pēdējais jau bija pieplūdis ar krietnu ūdenskārtu. Veiklas rokas ātri nolīdzināja kapavietu. Pat pēdas nepalika. Sods izpildīts. Stundenis tuvojas trešai stundai naktī, kad drausmās ainas aculiecinieki atgriežas Jelgavā.
