Trīskārtīga slepkavība un apšaudīšanās pie Šenbergas 1923. gada 7. maijā Šenbergā (Skaistkalnē) bij gada tirgus.
(Turpinājums. Sākums
16., 19., 20., 23., 26., 27. augusta numurā.)
Trīskārtīga slepkavība un apšaudīšanās pie Šenbergas
1923. gada 7. maijā Šenbergā (Skaistkalnē) bij gada tirgus. Kad pa Šenbergas – Bauskas šoseju atgriezās no tirgus vairākas personas, pie tā sauktā «Tabakkalna» tās apturēja bruņojies, maskojies laupītājs, kas aplaupīja Izraeli Sutu, Ruvinu Boruhoviču, Āronu Jeitelmani un Kloku. Visiem braucējiem laupītājs pavēlēja izģērbties.
No Šenbergas tuvojās jauni pajūgi. Laupītājs atlaida iepriekšējos un sagatavojās jauno braucēju aplaupīšanai. Brauca Mārtiņš Bardzevičs, viņa meitas Aise un Lūcija Pakaln. Tiem iepakaļus brauca arī citi pajūgi, kuri, izdzirdējuši šāvienus, atgriezās atpakaļ, lai ziņotu policijai par notikumu. Arī Bardzevičs gribēja zirgu apgriezt un doties atpakaļ uz Šenberģi, bet piepeši no krūmiem izleca laupītājs, kas nošāva zirgu. Laupītājs nošāva arī pašu Bardzeviču. Abas Bardzeviča meitas izleca no ratiem un metās bēgt uz Šenberģi. Laupītājs dzinās tām pakaļ, apšaudīdams bēgles, bet netrāpīja. Šakalovskis-Šakals otrā pajūgā arī metās bēgt, bet to bandīts tūlīt nošāva un aplaupīja. Tāpat laupītājs, kas vēlāk izrādījās par Ansi Kaupenu, nošāva braucēju Jāni Šķendeli.
Tuvojās arvien jauni pajūgi. Andrejs Borkovskis un Andrejs Landkorovskis paskaidroja laupītājam, ka tie esot strādnieki. Sakarā ar to laupītājs pieprasīja no katra tikai 100 rubļus. Borkovskis iesāka skaitīt naudu, bet bandīts, redzēdams, ka atpirkšanās summa nolikta par zemu, jo B. kabatā bija 4825 rubļi, pavēlēja tūliņ skaitīšanu pārtraukt un maku nosviest zemē, citādi nošaušot skopos strādniekus. Izņēmis no maka naudu, laupītājs izteicās, ka šodien tam laikam būšot kauja ar Šenbergas miličiem, bet viņš tad gan tiem parādīšot.
Šenbergas policists A. Simsons, dabūjis zināt par slepkavībām un laupīšanu, salasīja aizsargus un tūliņ devās uz notikuma vietu. Atrada Bardzeviča līķi un nošauto zirgu. No meža tūliņ atklāja uguni. Piesteidzās aizsargi un sāka atbildēt ar šāvieniem, tuvojoties noziedzniekiem. Tie, redzēdami, ka lieta var beigties slikti, metās bēgt.
Šinī lietā pie atbildības tika saukts Jēkabs Vītoliņš, kuru gan notiesāja uz nāvi, bet vēlāk pierādījumu trūkuma dēļ attaisnoja. Tiesā Kaupens atzinās minētās lietās, bet Piebalgs liedzās.
Nostāties rindā!
1923. gada 25. septembrī pulksten 3 dienā no Jaunjelgavas pa lielceļu Lindes un Valles pagastu virzienā brauca 5 pajūgi. No krūmiem iznāca piepeši maskojies un apbruņojies šaubīgs subjekts, pavēlēja braucējiem, apdraudēdams tos ar bisi, sabraukt cieši kopā, izkāpt no ratiem un, nostājoties rindā, tuvoties tam un nomest zemē savus naudas makus. Aplaupījis visus pajūgus, laupītājs iegāja mežā. Pulksten 4.30 tuvojās jauni pajūgi. Laupītājs atkal visiem atņēma naudu un vērtslietas un Andreju Daudzi sašāva. Arī tas bija Kaupens.
Viens pats
aplaupa vilcienu pie Daudzevas
1923. gada 27. septembrī pulksten 19.22 no Eķengrāves stacijas Daudzevas virzienā izgāja vilciens Nr. 124. Vilciens sastāvēja no 5 pasažieru un 4 preču vagoniem un atradās lokomotīves vadītāja Ernsta Baloža uzraudzībā. Pulksten 11 vakarā apmēram kilometru no Daudzevas Balodis ieraudzījis…
(Turpmāk vēl.)
Laupītājs izšāva uz glābējiem vairākas reizes no šautenes un aizskrēja uz Eķengrāves pusi, nozūdot tumsā.
Savādā «aste» uz Šenbergas – Bauskas šosejas
1924. gada 22. septembrī Šenbergā – Skaistkalnā bij gadatirgus. Pulksten 3 dienā Bauskas virzienā izbrauca 3 pajūgi, kuros brauca tirgotāji ar lielām naudas summām. Kaupens pavēlēja braucējiem izkāpt no ratiem, stāties «astē», tuvoties tam un nomest naudas makus zemē. Iztukšojis makus, Kaupens nokomandēja: «Un tagad, marš projām, citādi nošaušu!»
Uzbrukums K. Kolam un J. Daņilovam
1925. gadā naktī uz 9. maiju no Rīgas Taurkalnā atbrauca koku šķirotājs Kārlis Kols un Jupats Daņilovs. Tiem bija klāt 260000 rubļi algu izmaksāšanai strādniekiem. Abi apstājās Melnbāržu mājās. Kols 30000 rubļu bija noglabājis ceļasomā, bet pārējā nauda tam bija klāt svārku kabatā. Tiklīdz Kols bij ienācis istabā, tur tūliņ ieradās nepazīstams laupītājs, kas apmēram 10 reizes izšāva un pieprasīja lai tam tūliņ atdodot somu – čemodānu. Kols, no šāvieniem trāpīts, pakrita un iesāka skaļi vaimanāt. Laupītājs paķēra vienu čemodānu un aizgāja, bet drīz atgriezās un paķēra otru somu, kura piederēja Daņilovam. Laupītājs izšāva vairākas reizes uz Daņilovu, kas gulēja gultā un, aptinies ar segu, stipri kliedza. Lodes Daņilovu gan netrāpīja. Daņilova somā atradās dažādas mantas par 6000 rubļiem.
Kola miesas bojājumi tika atzīti par ļoti smagiem.
Apcietinātais Kaupens atzinās, ka ticis laupīšanā uzkūdīts no Piebalga, kas vairākas dienas novērojis pasažierus. Paņēmias pirmo čemodānu, tas iedomājies, ka nauda būšot otrā. Jo pirmā pēc paviršas pārmeklēšanas to nebij atradis. Kolam laupītājs nebij nekā atņēmis. Piebalgs gan atzinās, ka Kaupenu uzkūdījis uz minēto noziegumu, net atteicās dot tuvākus paskaidrojumus.
Trīskārtīga slepkavība Taurkalnes mežā
9. maijā 1925. gadā Taurkalnes pagasta Sveķu māju saimniece Ilze Virsis pulksten 4 rītā izgāja no istabas kūtī pie lopiem. Viņas vīrs Fricis Virsis un puisis Jāzeps Kalmuks palika guļot. Tāpat palika guļot mājā apstājušies koku brāķeri Rapoports un Karpins.
Te uzreizi no meža iznāca nepazīstams vīrietis. Svešais iegāja «Sveķos», kur no istabas drīz vien atskanēja šāvieni. Elza Virsis devās pie aizsargiem pēc palīdzības. Laupītājs ar šāvieniem nogalināja saimnieku Fr. Virsi un Kalmuku, pēc tam devās pie brāķeriem un atņēma tiem 10000 rubļu, pēc tam sāka izkratīt māju.
Pa to laiku ieradās palīgā mežsargs Rozentāls, apbruņojies ar šauteni, un izšāva 3 reizes gaisā. No «Sveķiem» Rozentālam atbildēja ar pretšāvieniem. Rozentāls iegāja ēkā, kur satika vietējo iedzīvotāju Krūmiņu, un tam apjautājās, kas notiekot mājās. No muguras uzreizi pienāca iebrucējs, kuru Rozentāls nevarēja redzēt, jo laupītājs bija paslēpies. Krūmiņš izsaucās: «Brālīt Rozentāl, šauj nu!» Rozentāls apgriezās un, ieraudzījis laupītāju, izšāva, bet netrāpīja. Laupītājs tūlīt izšāva uz Rozentālu, kas pakrita bez dzīvības.
Kamēr istabā norisinājās šī traģēdija, Ilze Virsis bija aizskrējusi pie aizsarga Šteinberga, kas ar bisi devās uz «Sveķiem». Šteinbergs nolēma gaidīt bandīta iznākšanu no mājas un novietojās tādā vietā, no kurienes varēja novērot ieeju. Bandīts bija novērojis Šteinberga paslēptuvi no mājas, izkāpa caur logu un aizgāja Šteinbergam aizmugurē, sagūstīja to un atņēma bisi, pēc tam pazuda mežā.
Kupens atzinies, ka izdarījis slepkavības.
Nodevīgā patrona
1925. gada 13. novembrī pulksten 6.30 uz Jelgavas – Kalnmuižas lielceļa silā bruņojies laupītājs aizturēja Kr. Rudomiru,
apdraudēja to ar nazi, (apakšvirsraksts)
atrāva kažoku un nolaupīja 10000 rubļu. No bikšu kabatas laupītājs izņēma 200 rubļu sīknaudā, pēc tam atļāva braukt tālāk.
Tad laupītājs apturēja Annu Sniegu, kurai naudas nebija, bet paņēma
trīs ābolus. (apakšvirsr.)
Arvīdam Jansonam turpat nolaupīja 40 latus, Ansim Brahmanim – 20 latus, Žanim Plēpe – 170 latus un 10 dolārus un 44 litus.
Tanī pašā vakarā (apakšvirsr.)
Zaļenieku pagasta robežās maskojies apbruņojies vīrietis aplaukpīja Indriķi Saukstiņu, Jāni Bušmani, Frici Sīli, Emīliju Elterman, A. Briģi, Robertu Kalnmali.I.Podnieku, Jāni Rodi, E. Ērkšķi.
Laupītāja gūstīšanu uzsāka aizsargi.
Vilciena uzspridzināšanas mēģinājums, Māriņa noslepkavošana
Naktī uz 12. maiju 1926. gadā uz Jelgavas – Meitenes dzelzceļa srgs Matīss Māriņš izgāja palaist garām Rīgas – Berlīnes vilcienu, kas gāja garām pulksten 2.10 naktī… (teksts apraujas).
Kaupens mēģinājis aplaupīt Berlīnes ātrvilcienu, lai varētu aizdot naudu savas līgavas mātei (virsrakstiņš)
…Notikuma aculiecinieku – dzelzceļa pārmijnieku M. Māriņu Kaupens nogalināja un kā lieciniece tika izsaukta viņa atraitne.
«Pulksten 12 un 10 minūtēs naktī garām mūsu būdai vajadzēja iet ātrvilcienam un manam vīram bija jādod signāls,» stāsta vecīte. «Vilciens pagāja garām, kad piepeši izdzirdu kaut ko līdzīgu sprādzienam vai šāvienam un pēc tam sava vīra kliedzienus. Es paskatījos ārā un redzu, ka pa tiltiņu uz būdu steidzas maskojies vīrietis. Mans dēls paslēpās zem gultas un tanī acumirklī būdā iebruka laupītājs. Viņš tūlīt uzprasīja naudu un atņēma visu mūsu ietaupījumu, kuru vīrs bija sakrājis pa desmit gadu ilgo dienesta laiku – 40000 rubļus.
Pēc tam bandīts piegāja pie telefona un ar šauteni to sadauzīja. Man viņš pavēlēja neiziet no būdas un pateica, ka ievainojis manu vīru. Pēc tam nodzēsa uguni un pazuda.»
Lieciniece stāstot stipri uztraucas. Balss trīc un biezi aizraujas. Kā asa disonanse skan Kaupena jautājums: «Kādas laupītājam bij bikses?»
Noslepkavotā sarga dēls Voldemārs atgriezies mājās ap pulksten 11 un nolicies gulēt. Bet uzmodies no mātes kliedziena: «Vai Dieviņ, nu nelaime!» Dēls paslēpies zem gultas, kur parasti atradies cirvis. Taustījis pēc tā, bet taisni šoreiz cirvja tur nebijis.
Pēc laupītāja aiziešanas māte un dēls skrējuši pēc palīdzības. Dēls pamanījis uz sliedēm guļošu granātu un novācis to no ceļa, jo pulksten 6 no rīta gaidāms no Meitenes stacijas ārzemju vilciens. Kāds aizsargs atradis pēc tam granātu starp sliedēm.
Kā zināms, tiesa nolēma ataicināt otrreiz uz sēdi 29. martā Kaupena «simpātiju» Valiju Kleinberg. Izrādās, ka šausmīgo ļaunprātību taisni izsaukusi vēlēšanās apgādāt Kleinberģes mātei vajadzīgos 15000 rubļus.
Kad tiesnešu galdam tuvojās līgavas māte Līze Kleinberg, Kaupens nodur galvu, lai nebūtu jāskatās uz liecinieci, kura stāsta, ka, gribēdama iegādāties mēbeles, viņa lūgusi naudu kaimiņiem, bet tie ieteikuši aizņemties no Kaupena. Dzirdēdams, ka vajagot tikai 6000 rubļu, Kaupens sacījis, ka tas esot tāds «nieks», ko viņš varot sagādāt pāris stundās. Vēlāk viņš stāstījis, ka patreiz gan naudas neesot, bet esot cerības to dabūt. «Gan nauda būs, neuztraucaties!»
Pēc tam Kaupens nav vairs rādījies līdz 12. maijam. Tanī dienā, t. i., nākošā rītā pēc mēģinājuma uzspridzināt vilcienu un pēc pārmijnieka Māriņa noslepkavošanas un aplaupīšanas Kaupens atnesis 15000 rubļus.
Jātzīmē, ka Kleinberģe, dabūjusi zināt par Kaupena noziedzīgiem darbiem, saņemtos 15000 rubļus nodevusi policijai.
Valijas māte saka, ka Kaupens ar viņas meitu izrīkojumus apmeklējis reti un naudu tērējis maz. Viņi bijuši Dobelē un vairākas reizes Rīgā. Kaupens Valijai uzdāvinājis…(teksts apraujas)
