Viss laupītāja darbs ilga ne vairāk par pusstundu, 3 cilvēki no vilciena personāla aizskrēja uz Daudzevu un ziņoja par notikumu stacijas dežurantam.
(Turpinājums. Sākums 16., 19., 20., 23., 26., 27. un 28. augusta numurā.)
Viss laupītāja darbs ilga ne vairāk par pusstundu, 3 cilvēki no vilciena personāla aizskrēja uz Daudzevu un ziņoja par notikumu stacijas dežurantam. Tūliņ sameklēja ļaudis un ieročus un, jau no tālienes šaudami, palīgi steidzās uz notikuma vietu. Laupītājs izšāva uz glābējiem vairākas reizes no šautenes un aizskrēja uz Eķengrāves pusi, nozūdot tumsā.
Savādā «aste» uz Šenbergas – Bauskas šosejas
1924. gada 22. septembrī Šenbergā – Skaistkalnā bij gadatirgus. Pulksten 3 dienā Bauskas virzienā izbrauca 3 pajūgi, kuros brauca tirgotāji ar lielām naudas summām. Kaupens pavēlēja braucējiem izkāpt no ratiem, stāties «astē», tuvoties tam un nomest naudas makus zemē. Iztukšojis makus, Kaupens nokomandēja: «Un tagad, marš projām, citādi nošaušu!»
Uzbrukums K. Kolam un J. Daņilovam
1925. gadā naktī uz 9. maiju no Rīgas Taurkalnā atbrauca koku šķirotājs Kārlis Kols un Jupats Daņilovs. Tiem bija klāt 260000 rubļi algu izmaksāšanai strādniekiem. Abi apstājās Melnbāržu mājās. Kols 30000 rubļu bija noglabājis ceļasomā, bet pārējā nauda tam bija klāt svārku kabatā. Tiklīdz Kols bij ienācis istabā, tur tūliņ ieradās nepazīstams laupītājs, kas apmēram 10 reizes izšāva un pieprasīja lai tam tūliņ atdodot somu – čemodānu. Kols, no šāvieniem trāpīts, pakrita un iesāka skaļi vaimanāt. Laupītājs paķēra vienu čemodānu un aizgāja, bet drīz atgriezās un paķēra otru somu, kura piederēja Daņilovam. Laupītājs izšāva vairākas reizes uz Daņilovu, kas gulēja gultā un, aptinies ar segu, stipri kliedza. Lodes Daņilovu gan netrāpīja. Daņilova somā atradās dažādas mantas par 6000 rubļiem.
Kola miesas bojājumi tika atzīti par ļoti smagiem.
Apcietinātais Kaupens atzinās, ka ticis laupīšanā uzkūdīts no Piebalga, kas vairākas dienas novērojis pasažierus. Paņēmis pirmo čemodānu, tas iedomājies, ka nauda būšot otrā. Jo pirmā pēc paviršas pārmeklēšanas to nebij atradis. Kolam laupītājs nebij nekā atņēmis. Piebalgs gan atzinās, ka Kaupenu uzkūdījis uz minēto noziegumu, net atteicās dot tuvākus paskaidrojumus.
Trīskārtīga slepkavība Taurkalnes mežā
9. maijā 1925. gadā Taurkalnes pagasta Sveķu māju saimniece Ilze Virsis pulksten 4 rītā izgāja no istabas kūtī pie lopiem. Viņas vīrs Fricis Virsis un puisis Jāzeps Kalmuks palika guļot. Tāpat palika guļot mājā apstājušies koku brāķeri Rapoports un Karpins.
Te uzreizi no meža iznāca nepazīstams vīrietis. Svešais iegāja «Sveķos», kur no istabas drīz vien atskanēja šāvieni. Elza Virsis devās pie aizsargiem pēc palīdzības. Laupītājs ar šāvieniem nogalināja saimnieku Fr. Virsi un Kalmuku, pēc tam devās pie brāķeriem un atņēma tiem 10000 rubļu, pēc tam sāka izkratīt māju.
Pa to laiku ieradās palīgā mežsargs Rozentāls, apbruņojies ar šauteni, un izšāva 3 reizes gaisā. No «Sveķiem» Rozentālam atbildēja ar pretšāvieniem. Rozentāls iegāja ēkā, kur satika vietējo iedzīvotāju Krūmiņu, un tam apjautājās, kas notiekot mājās. No muguras uzreizi pienāca iebrucējs, kuru Rozentāls nevarēja redzēt, jo laupītājs bija paslēpies. Krūmiņš izsaucās: «Brālīt Rozentāl, šauj nu!» Rozentāls apgriezās un, ieraudzījis laupītāju, izšāva, bet netrāpīja. Laupītājs tūlīt izšāva uz Rozentālu, kas pakrita bez dzīvības.
Kamēr istabā norisinājās šī traģēdija, Ilze Virsis bija aizskrējusi pie aizsarga Šteinberga, kas ar bisi devās uz «Sveķiem». Šteinbergs nolēma gaidīt bandīta iznākšanu no mājas un novietojās tādā vietā, no kurienes varēja novērot ieeju. Bandīts bija novērojis Šteinberga paslēptuvi no mājas, izkāpa caur logu un aizgāja Šteinbergam aizmugurē, sagūstīja to un atņēma bisi, pēc tam pazuda mežā.
Kupens atzinies, ka izdarījis slepkavības.
Nodevīgā patrona
1925. gada 13. novembrī pulksten 6.30 uz Jelgavas – Kalnmuižas lielceļa silā bruņojies laupītājs aizturēja Kr. Rudomiru, apdraudēja to ar nazi, atrāva kažoku un nolaupīja 10000 rubļu. No bikšu kabatas laupītājs izņēma 200 rubļu sīknaudā, pēc tam atļāva braukt tālāk.
Tad laupītājs apturēja Annu Sniegu, kurai naudas nebija, bet paņēmatrīs ābolus.
Arvīdam Jansonam turpat nolaupīja 40 latus, Ansim Brahmanim – 20 latus, Žanim Plēpe – 170 latus un 10 dolārus un 44 litus.
Tanī pašā vakarā
Zaļenieku pagasta robežās maskojies apbruņojies vīrietis aplaukpīja Indriķi Saukstiņu, Jāni Bušmani, Frici Sīli, Emīliju Elterman, A. Briģi, Robertu Kalnmali.I.Podnieku, Jāni Rodi, E. Ērkšķi.
Laupītāja gūstīšanu uzsāka aizsargi.
(Turpmāk vēl.)
