Vilciena uzspridzināšanas mēģinājums, Māriņa noslepkavošana.
(Turpinājums. Sākums 16., 19., 20., 23., 26., 27., 28.
un 30. augusta numurā.)
Vilciena uzspridzināšanas mēģinājums, Māriņa noslepkavošana
Naktī uz 12. maiju 1926. gadā uz Jelgavas – Meitenes dzelzceļa sargs Matīss Māriņš izgāja palaist garām Rīgas – Berlīnes vilcienu, kas gāja garām pulksten 2.10 naktī… (teksts apraujas).
Kaupens mēģinājis aplaupīt Berlīnes ātrvilcienu, lai varētu aizdot naudu savas līgavas mātei
…Notikuma aculiecinieku – dzelzceļa pārmijnieku M. Māriņu Kaupens nogalināja, un kā lieciniece tika izsaukta viņa atraitne.
«Pulksten 12 un 10 minūtēs naktī garām mūsu būdai vajadzēja iet ātrvilcienam un manam vīram bija jādod signāls,» stāsta vecīte. «Vilciens pagāja garām, kad piepeši izdzirdu kaut ko līdzīgu sprādzienam vai šāvienam un pēc tam sava vīra kliedzienus. Es paskatījos ārā un redzu, ka pa tiltiņu uz būdu steidzas maskojies vīrietis. Mans dēls paslēpās zem gultas un tanī acumirklī būdā iebruka laupītājs. Viņš tūlīt uzprasīja naudu un atņēma visu mūsu ietaupījumu, kuru vīrs bija sakrājis pa desmit gadu ilgo dienesta laiku – 40000 rubļus.
Pēc tam bandīts piegāja pie telefona un ar šauteni to sadauzīja. Man viņš pavēlēja neiziet no būdas un pateica, ka ievainojis manu vīru. Pēc tam nodzēsa uguni un pazuda.»
Lieciniece stāstot stipri uztraucas. Balss trīc un bieži aizraujas. Kā asa disonanse skan Kaupena jautājums: «Kādas laupītājam bij bikses?»
Noslepkavotā sarga dēls Voldemārs atgriezies mājās ap pulksten 11 un nolicies gulēt. Bet uzmodies no mātes kliedziena: «Vai Dieviņ, nu nelaime!» Dēls paslēpies zem gultas, kur parasti atradies cirvis. Taustījis pēc tā, bet taisni šoreiz cirvja tur nebijis.
Pēc laupītāja aiziešanas māte un dēls skrējuši pēc palīdzības. Dēls pamanījis uz sliedēm gulošu granātu un novācis to no ceļa, jo pulksten 6 no rīta gaidāms no Meitenes stacijas ārzemju vilciens. Kāds aizsargs atradis pēc tam granātu starp sliedēm.
Kā zināms, tiesa nolēma ataicināt otrreiz uz sēdi 29. martā Kaupena «simpātiju» Valiju Kleinberg. Izrādās, ka šausmīgo ļaunprātību taisni izsaukusi vēlēšanās apgādāt Kleinberģes mātei vajadzīgos 15000 rubļus.
Kad tiesnešu galdam tuvojās līgavas māte Līze Kleinberg, Kaupens nodur galvu, lai nebūtu jāskatās uz liecinieci, kura stāsta, ka, gribēdama iegādāties mēbeles, viņa lūgusi naudu kaimiņiem, bet tie ieteikuši aizņemties no Kaupena. Dzirdēdams, ka vajagot tikai 6000 rubļu, Kaupens sacījis, ka tas esot tāds «nieks», ko viņš varot sagādāt pāris stundās. Vēlāk viņš stāstījis, ka patreiz gan naudas neesot, bet esot cerības to dabūt. «Gan nauda būs, neuztraucaties!»
Pēc tam Kaupens nav vairs rādījies līdz 12. maijam. Tanī dienā, t. i., nākošā rītā pēc mēģinājuma uzspridzināt vilcienu un pēc pārmijnieka Māriņa noslepkavošanas un aplaupīšanas Kaupens atnesis 15000 rubļus.
(Turpmāk vēl.)
Kaupena noziedzīgiem darbiem, saņemtos 15000 rubļus nodevusi policijai.
Valijas māte saka, ka Kaupens ar viņas meitu izrīkojumus apmeklējis reti un naudu tērējis maz. Viņi bijuši Dobelē un vairākas reizes Rīgā. Kaupens Valijai uzdāvinājis…(teksts apraujas)
