Ozolniekos «ķīniešu māja» top lēnāk, nekā plānots, ar iecerēto termiņuzturēšanās atļauju «sadārdzinājumu» kavēšanos nesaista
Šonedēļ valdību veidojošo partiju koalīcija izskatījusi iespēju no 50 līdz pat 250 tūkstošiem eiro palielināt summu, par kādu būtu jāiegādājas nekustamais īpašums termiņuzturēšanās atļaujas saņemšanai. Ķīniešu uzņēmēju Vangu Sjuefenu, kurš Ozolniekos sācis būvēt vienu un iecerējis uzbūvēt vēl otru daudzdzīvokļu māju, tas īpaši neuztrauc. Viņam svarīgākais, lai iespēja saņemt uzturēšanās atļauju saglabātos vispār.
Kaut arī šī ziema ir netipiski silta, ķīniešu uzņēmēja Vanga Sjuefena četrdesmit dzīvokļu mājas būvēšana Ozolniekos, Saules ielā, rit lēnāk, nekā plānots. Tai ir tapuši trīs stāvi, kaut novembrī uzņēmējs sacīja, ka līdz pērnā gada beigām zem jumta būs visi četri un ēkā varēs sākties iekšdarbi.
V.Sjuefena biznesa partneris Latvijas – Ķīnas biznesa padomes loceklis Roberts Stafeckis atzīst, ka būvniecībā radušās tehniskas grūtības, taču pavasarī darbi atsākšoties. Līdzīgi esot ar valdošo politiķu rosinājumu palielināt nekustamā īpašuma vērtību, ko iegādājoties ārzemnieki var saņemt Latvijā piecu gadu uzturēšanās atļauju. R.Stafeckis domā, ka tas nav šķērslis, lai būtiski mazinātos Ķīnas uzņēmēju interese šādi iegūt tiesības brīvi pārvietoties ES. Viņaprāt, jāpagaida līdz aprīlim, kad Imigrācijas likuma grozījumos varētu iezīmēties skaidrākas aprises.
Pēc ilgākas prombūtnes šonedēļ V.Sjuefens bija ieradies Rīgā, kur dzīvo viņa ģimene. Viņš apstiprināja R.Stafecka teikto, ka lielās līnijās viņa plāni Latvijā nav mainījušies.
Pērn oktobrī Saeima galīgajā lasījumā pieņēma Imigrācijas likuma grozījumus, apstiprinot koalīcijas panākto kompromisu termiņuzturēšanās atļauju jautājumā. Likumā bija paredzēts noteikt, ka ārzemniekam ir tiesības pieprasīt termiņuzturēšanās atļauju ne vairāk kā uz pieciem gadiem, ja valsts budžetā ir veikta iemaksa 50 tūkstošu eiro apmērā. Bija iecerēts ieviest kvotas, paredzot, ka šogad apmaiņā pret termiņuzturēšanās atļaujām varēs veikt ne vairāk par 700 darījumu par nekustamā īpašuma iegādi ar vērtību virs 150 000 eiro un vēl 100 darījumu gadā virs 0,5 miljoniem eiro. Tāpat bija plānots, ka valdība pēc Tieslietu ministrijas, Iekšlietu ministrijas un Ekonomikas ministrijas izvērtējuma kvotu varētu arī samazināt un 2017. gadā šo programmu vispār atcelt. Novembrī prezidents Andris Bērziņš pieprasīja šos likuma grozījumus, ko uzskata par pretrunīgiem, caurlūkot vēlreiz. ◆
