Otrdiena, 5. maijs
Ģirts, Ģederts
weather-icon
+17° C, vējš 4.02 m/s, R-ZR vēja virziens
ZZ.lv bloku ikona

Ceturtdaļgadsimts mūzikas pavadījumā

Pēc diviem gadiem Jelgavas 4. vidusskola svinēs 60 gadu jubileju, un 25 no tiem pagājuši ciešā saskarsmē ar mūziku.

Pēc diviem gadiem Jelgavas 4. vidusskola svinēs 60 gadu jubileju, un 25 no tiem pagājuši ciešā saskarsmē ar mūziku. 26. aprīlī LLU aulā, lai kopā dziedātu un klausītos skolas jaunos mūziķus, pulcēsies mūzikas novirziena absolventi. Par skolu, mūziku, bērniem, kas izaug un paliek savā mācību iestādē, stāsta skolas pedagogi.
Skolas dzīve gan tās mācībspēkiem, gan arī skolēniem saistīta ar daudziem notikumiem. Tieši pirms ceturtdaļgadsimta – 1977. gadā – īstenojas direktores Ilgas Rudzes izlolots sapnis un 1. septembrī skolas durvis ver 1.b klase ar 40 audzēkņiem, kuru izglītībā mūzika turpmāk ieņem īpašu vietu. Mūzikas novirziena aizsācēji ir pedagogi Liena un Agris Celmi. Viņu vadībā arī pašlaik tiek komplektētas mūzikas klases, bērni gūst iespēju spēlēt dažādus mūzikas instrumentus, veidojas kori un pūtēju orķestris.
Ceļš uz panākumiem
Šādas klases Latvijā bija pastāvējušas jau vairāk nekā desmit gadu, pirms savu izveidoja jelgavnieki. Tādēļ 1977. gadā izvirzītie mērķi līdzināties labākajiem un viņus pārspēt prasa milzu darbu.
A.Celms, jaunības gados muzicēdams estrādes ansambļos un orķestros, labi apguvis mūsdienīgu muzikālu stilu. Rodas jaunas, laikmetīgas, dinamiskas bērnu dziesmas, kas izrādās itin veiksmīgas gan mākslinieciski, gan novatoriski.
Nopietni strādājot, sagaidīti arī pirmie panākumi – par Latvijas skolēnu dziesmu un deju svētku 2. pakāpes laureātiem kļūst mūzikas novirziena 5. – 8. klašu koris, jauktais koris un pūtēju orķestris. Tādus pašus panākumus audzēkņi gūst arī 1989. un 2000. gada dziesmu svētkos, bet 1995. gada svētki 5. – 9. klašu korim atnes pat 1. pakāpes laureāta nosaukumu.
Pēc šādiem sasniegumiem jelgavniekiem ir gods pārstāvēt valsti dažādos starptautiskos festivālos, konkursos un koncertos. Dalībnieki muzicējuši Ukrainā, Krievijā, Moldāvijā, Lietuvā, Igaunijā, Vācijā, Čehijā, Somijā, Ungārijā un Austrijā, apliecinot kolektīvu spēju uzstāties mākslinieciski augstvērtīgi un radoši.
Mūzikas kolektīvi ir skolas lepnums. Tie turpina darboties jau vairākus gadus vai arī ir veidoti tikai nesen.
Pūtēju orķestris
Pūtēju orķestris Jelgavas 4. vidusskolā darbojas kopš 1976. gada, bet no 1977. gada to vada pašreizējais skolas direktors Agris Celms. Šajā laikā kolektīvs sasniedzis labus rezultātus, kļuvis visā valstī pazīstams ar snieguma kvalitāti un pretenzijām uz laureāta nosaukumu visos konkursos, festivālos un skatēs. Kolektīvs piedalās pilsētas un valsts kultūras apritē jau vairāk nekā 20 gadu. Šajā laikā mainījušās vairākas skolēnu paaudzes, un pašreiz kolektīvā muzicē jau pirmo orķestrantu bērni, bet Agrim Celmam darbā palīdz pedagogi Guntars Līcis, Jānis Bērtiņš un Laura Pumpure.
«Spīgana»
Jauktais koris savu darbību sācis 1986. gadā, kopš izveidošanas brīža to vada Agris Celms, bet no 1993. gada – pašu audzēknis Ingus Leilands. Ar viņa enerģiju un ieguldīto darbu saistīta kora otrā elpa – pašreizējās aktivitātes un kvalitātes. Paralēli klasiskajam repertuāram kolektīvs katru gadu iestudē nopietnu Ziemassvētku programmu, iekļaujot repertuārā lielās formas skaņdarbus, kā arī populārās mūzikas popūrijus. Nosaukumu «Spīgana» koris izvēlējās 1998. gadā, gatavojoties dziesmu svētkiem.
«Spīgo»
Kolektīva vēsture sākas 80. gadu sākumā, mūzikas novirziena klasēm paaugoties, pieņemoties spēkā un prasmē. Korī dzied 5. – 9. klašu meitenes, atsevišķās programmās piedalās arī vidusskolnieces, bet to kopš tapšanas vada Liena Celma. Kora sniegumu raksturo spožs, dzidrs vokāls, tīra intonācija, atraisīta skatuves stāja. Ikvienā priekšnesumā redzamas arī skaistas, gaumīgas kustības, augsta aktieriska meistarība. Programmā: latviešu mūzika, klasika, kā arī mūsdienīgos ritmos un manierē veidotas dziesmas. Tagad kori vada arī Līga Celma, papildinot tā repertuāru ar savām dziesmām.
«Spīguņi»
Zēnu koris – jaunākais starp skolas koru kolektīviem (dibināts pagājušajā mācību gadā), jau paspējis iegūt 1. pakāpes diplomu mūzikas novirziena skolu festivālā. 60 zēnu, kuri ikdienā (kā jau zēni) mēdz pastrādāt arī nedarbus, skolotājas Irina Osipovas vadībā sniedz dzidru skanējumu, atraktivitāti un emocionālu dziedājumu.
«Spīgmeitiņas»
3. – 5. klašu meiteņu kora sniegums ļoti atbilst kolektīva nosaukumam – kad meitenes dzied, patiesi viņu acis un dziedājums spīgo. Tas, protams, pateicoties gan kora ilggadējai vadītājai Lienai Celmai, gan jaunajai pedagoģei Līgai Celmai.
Diksilends
Šis kolektīvs veidojies tikai šogad, un tajā darbojas septiņi jaunie mūziķi, kurus vada Guntars Līcis. Ar panākumiem diksilends uzstājās jau Ziemassvētku koncertā vecākiem, kad pēc viņu priekšnesuma klausītāju aplausi negribēja rimties.
Ģitāristu ansamblis
Kolektīvs arī veidojies tikai šogad skolotāja Gatis Priekuļa vadībā, bet atsaucību jau guvis, koncertējot Ziemassvētkos.
Mūzika – visai dzīvei
Mūzikas novirziena 25 darba gados piedzīvotas gan veiksmes, gan neveiksmes un bijuši arī grūti brīži, šaubas un pesimisms, kad jāsaskaras ar neizpratni, nelabvēlību, pat noliegumu. Tomēr sasniegtais liecina, ka darbs darīts ar mīlestību, cieņu un ziedošanos mūzikai.
Saliedētās un radošās skolotāju komandas darbā palīdz arī skolēnu vecāki, atbalstot dažādus pasākumus ar ziedojumiem, esot klāt un jūtot līdzi koncertos, nodrošinot saviem bērniem to, kas nepieciešams mūzikas novirziena programmas apguvei. Gandarī ne tikai kolektīvu panākumi, bet arī skolas absolventi, kas savu dzīvi vēlējušies veltīt tieši mūzikai.
Apmēram 50 mūzikas novirziena absolventu turpinājuši mācības dažādās ar mūziku saistītās specialitātēs, iegūstot gan profesionālu mūziķu, gan mūzikas skolotāju izglītību. Spožākais šajā zvaigznājā ir Juris Žvikovs (pianists, starptautisku konkursu laureāts, Mūzikas akadēmijas dekāns), kas pirmos piecus gadus bija mūsējais. Pieminami arī Jānis Švarcbahs – kordiriģents, E.Leite un L.Lasmane – operas kora solistes. Turklāt daudzas pazīstamas rokgrupas – «Māsas», «Citruss», «Herlis», «Kuba», «Teachers», «Oceanfall» – veidojuši Jelgavas 4. vidusskolas mūzikas novirziena klašu absolventi.
Nākotnes plāni
Arī šogad skolas kolektīviem darba netrūkst. Marta beigās kori sāka veidot kompaktdisku, kurā koru izpildījumā iekļauti skaņdarbi «Eža kažociņš» (V.Plūdonis, A.Celms), «Ziedu impresijas» (K.Vērdiņš, Līga Celma), «Labrīt, puķe!» (I.Ziedonis, A.Celms). Kompaktdisks pirmo reizi plašākai publikai tiks demonstrēts koncertā šosestdien, pagaidām gan tikai nelielā prezentācijas tirāžā. Pūtēju orķestris un jauktais koris gatavojas dziesmu un deju svētkiem, bet zēnu koris – Latvijas zēnu koru salidojumam.
***
Panākumi 2002./2003. mācību gadā
1. Latvijas mūzikas novirziena skolu festivālā un koru konkursā jauktais koris «Spīgana» un 5. – 9. klašu meiteņu koris «Spīgo» kļuva par 1. pakāpes laureātiem, arī zēnu koris «Spīguņi» (dibināts tikai pagājušajā gadā) ieguva 1. pakāpes diplomu.
2. Pieci skolas pianisti ieguva 1. vietu Latvijas mūzikas novirziena skolu pianistu festivālā.
3. Pūtēju orķestris Latvijas pūtēju orķestru festivālā kļuva par 2. pakāpes laureātu.
Egita Veinberga un Agnese Leiburga, 4. vidusskolas absolventes

ZZ.lv bloku ikona Komentāri

ZZ.lv aicina interneta lietotājus, rakstot komentārus, ievērot morāles, ētikas un pieklājības normas, nekūdīt uz vardarbību, naidu vai diskrimināciju, neizplatīt personas cieņu un godu aizskarošu informāciju, neslēpties aiz citas personas vārda, neveikt ar portāla redakciju nesaskaņotu reklamēšanu. Gadījumā, ja komentāra sniedzējs neievēro minētos noteikumus, komentārs var tikt izdzēsts vai autors var tikt bloķēts. Administrācijai ir tiesības informēt uzraudzības iestādes par iespējamiem likuma pārkāpumiem. Jūsu IP adrese tiek saglabāta.